Ar šo es oficiāli paziņoju, ka pavasara/vasaras semestra sesija nokārtota! Gāja jau visai interesanti. Dažus priekšmetus nokārtoju jau sesijas sākumā. Tie semestra laikā bija +/- apmeklēti un nepieciešamie punkti savākti laicīgi. Savukārt citos priekšmetos nekas īpaši nebija darīts, līdz ar to nesanāca pat minimālais vērtējums. Nācās iesvīst. Pēdējās pāris nedēļas tika pavadītas studiju zīmē. Nu veiksmīgi viss galā un līdz septembrim (varbūt janvārim?) šī dzīves joma būs nedaudz mierīgāka.

Lai vai kā, šajā semestrī vēlos izcelt divus priekšmetus, par kuru apmeklēšanu esmu īpaši gandarīts. Tie ir ‘digitālo iekārtu projektēšana‘ (advanced digital design) un ‘bezvadu sensoru tīkli‘ (wireless sensor networks).

Pirmajā apguvām pamatus, kā tiek veidoti “čipi”, kā uzbūvēti procesori, kā tas tiek praktiski darīts, testēts. Paši arī taisījām DLX procesoru un simulējām to. Kursa beigās pašiem bija jāuztaisa HEX kalkulators, kas ievadu ņem no PS/2 klaviatūras un izvadu rāda uz FPGA Spartan 3E LCD. Izklausās vienkāršāk nekā patiesībā ir, jo pašam jātiek galā ar PS/2 protokolu un saziņu ar LCD, nerunājot par paša kalkulatora realizāciju. Bet rezultāts ir patīkams un pieredze laba.

Bezvadu sensoru tīklos mācījāmies par mazām ierīcītēm, kas māk veikt dažādus mērījumus (temperatūra, gaisma, mitrums, paātrinājums, utt.) un pārsūtīt šos datus citām ierīcēm izmantojot bezvadu tīklu. Skatījāmies, ko citi šajā laukā ir paveikuši un iemēģinājām roku arī paši. Mūsu projekta mērķis bija ar sensoru tīkla palīdzību sekot līdzi cilvēka stāvoklim (stāv, skrien, guļ, krīt). Ideja sekojoša – uz cilvēka locītavām izvietojam sensoru mezglus ar paātrinājuma mērītājiem. Fiksējam cilvēka sākuma stāvokli un sekojam līdzi sensoru mērījumiem un pēc tiem nosakām, kādā pozīcijā šobrīd atrodas mūsu novērotais cilvēks. Rezultāts tiek vizualizēts uz datora. Beigās nebija tik rožaini, jo iegūtie dati visai pamatīgi jāapstrādā, jānormalizē, lai tos varētu izmantot. Tomēr šo to mācējām noteikt. Galvenais, ka apguvām, kā šīs lietas strādā un ko ar tām potenciāli varētu paveikt – teikšu atklāti – lielas lietas!

Bet, protams, šobrīd lielākais gandarījums ir par pirmspēdējās (ja neskaida akadēmiskā darba aizstāvēšanu) sesijas nokārtošanu. Priekā!

No šodienas, 17. jūlija, sākas pieteikšanās pamatstudijām Latvijas Universitātē. Kā jau ierasts, visi saskrien pirmajās dienās un ir gatavi n-tās stundas cepināties saulē, šis gads nav izņēmums, jau no paša rīta LU apkārtne ir pilna ar topošajiem studentiem. Priekšpusdienā rinda stiepās pa visu Arhitektu ielu un turpinājās vēl uz Merķeļa. Šobrīd tā tikai nedaudz iestiepjas Arhitektu ielā.

LU fotoarhīva skatījums uz šo pasākumu.

Mjā, rādās, ka šis semestris būs viens no smagākajiem pēdējos gados. Daži priekšmeti jau no pirmās lekcijas šķiet tādi visai piņķerīgi un brīžiem arī ne pārāk saistoši, kaut arī savā ziņā tie tomēr saista, tomēr varbūt ne tik daudz cik ir kursa prasībās… bet nu, iespējams, ka tas tikai septembra pirmās nedēļas simptoms.

Manuprāt to, ka šobrīd uz Komunikācijas zinātnes Bakalaura studijām Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē konkurss ir 114 reflektanti uz vienu vietu, nevar nosaukt nekā citādi, kā farss. Kopš kura laika šī specialitāte ir kļuvusi par tādu modes lietu?

Ughh, divas stundas aci pret aci ar Cīruļa k-gu…Skarbi, bet patiesībā arī interesanti. Man jau šis priekšmets patiesībā patīk, bet savas nevīžības/slinkuma pēc biju ieladis to tik tālu, ka nācās cīnīties par sekmību. Savu lomu tajā, ka pasākums izvērtās divu stundu garumā un ne īsāk varētu arī mēģināt novelt uz pēdējo diennakšu miega iznīdēšanas pasākumiem, kuri parasti beidzās ap 5 rītā, lai turpinātos jau pēc kādām trim vai četrām stundām. Veiksmīgi šo visnotaļ savdabīgo dzīvesveidu sponsorē RedBull, kura iedarbība ir visai efektīva.
Diemžēl ar šo ierakstu atzīmju grāmatiņā sesija nebūt nav galā, bet gan tikai pieņemas savā varenībā. Vēl vajag kolekciju papildināt ar četriem autogrāfiem…
Bet šodienai gan laikam būs gana, mēģinās kaut nedaudz pabarot izveidoto miega badu.