arc90 laboratorija ir radījuši bookmarklet (kā viņi paši saka – tā ir grāmatzīme uz steroīdiem) ar nosaukumu Readability jeb salasāmība. Doma ļoti vienkārša – Readability aizvāc prom no mājaslapas visu lieko (pirmkārt, reklāmas) izņemot raksta tekstu, turklāt palielina to pa visu lapu, padarot lasīšanu ērtu. Uzstādīšana ir sekojoša: sākumā atver Readability mājaslapu un izvēlies kādu gribi redzēt savu tekstu (stils, izmērs, teksta attālums līdz malai) un ievelc Readability grāmatzīmi pārlūka grāmatzīmēs. Nākamreiz, kad sastopies ar grūti lasāmu tekstu kādā mājaslapā, uzspied uz Readability grāmatzīmes un lasi.

Grāmatzīme labi tiek galā ar lielu daļu līdz šim iemēģinātajām lapām, bet ne visām. Dažkārt netiek precīzi atpazīta “īstā” teksta sākumvieta, un, piemēram, raksts tiek parādīts bez pirmās rindkopas. Bet ņemot vērā, ka tā nav ne mājaslapa, ne atsevišķa programma, bet vienkārši Javascript funkcija, tad rezultāts ir pat ļoti labs.

Neliels piemērs uz Dienas mājaslapas:

Readability strādā arī uz iPhone. Tur gan nedaudz grūtāk to iedabūt pie grāmatzīmēm. Uz datora jāuztaisa grāmatzīme, jānokopē tās adrese (Javascript kods) un jāatsūta to sev uz e-pastu. Pēc tam jānokopē kods un jāaievieto Safari grāmatzīmē. Rezultāts:

Readability mājaslapā pieejama arī risinājuma video demonstrācija.

Starp citu, ērtākais veids kā maksāt par elektrību ir izmantojot Latvenergo mājaslapu, nevis dodoties uz tuvāko pasta nodaļu, kā šodien kārtējo reizi novēroju dodoties pēc paciņas.

Man šo pētījumu gribētos attiecināt tieši uz sevi. Ja esmu gulējis mazāk par 8-9 stundām, tad gandrīz vai droši varu apgalvot, ka manas darbaspējas būs tuvu nullei. Protams, ir izņēmumu gadījumi, kad nez no kurienes uzrodas enerģijas spainis, tomēr tas nenotiek pārāk bieži. Ikdienā kafiju nedzeru. Nesen nodotā un aizstāvētā akadēmiskā darba rakstīšanas procesā iemēģināju arī kafijas maģisko spēku, tomēr rezultāts bija pat sliktāks nekā bez tās. Pirmajā brīdī šķita, ka esmu možāks, tomēr jau drīz vien bija sajūta, ka esmu vienlaicīgi uz uppers and downers – staigā pārguris, bet aizmigt nevari, acis kvadrātā. No kafijas pagaidām izvairīšos. Tomēr man vienmēr paticis uzgrauzt kafijas pupiņas, dažas. Ja par daudz, tad nav labi. Melnā tēja ir laba lieta, bet tā arī neesmu sapratis, vai tā man dod papildus enerģiju vai vienkārši silta dzēriena efektu.

Vienīgais, ko pēdējo dažu gadu laikā esmu iemācījies ir ritms. Eju gulēt ne vēlāk kā 23oo (brīvdienās dažreiz sanāk izņēmumi) un ceļos ap 7oo (brīvdienās ap 8oo), tādējādi nedaudz uzlabojot možumu. Tomēr tāpat nereti no rīta pamostos tā it kā nemaz nebūtu gulējis. Atceros bērnībā (līdz 5. klasei) vienmēr biju izgulējies, tomēr pēc tam cik vien varu atcerēties, nogurums vienmēr ir bijis. Viskrasāk to izjutu matemātikas stundās, kad apzinājos, ka nevaru vairs tik daudz un ātri izrēķināt galvā. Varbūt tās ir tikai manas ilūzijas?

Runājot par miegu, jāiet gulēt. Arlabunakti.

Raksta iedvesmas avots: Science of Sleep

Lai kā arī būtu, vienmēr ir darbiņi, kuri paredzēti tieši šādām dienām. Ražīgajās dienās tos darīt būtu vienkārši laika un enerģijas nelietderīga izšķiešana, tomēr dienās, kad neko nopietnu nevari saņemties izdarīt, noderīgs kļūst sarakstiņš ar atliktajiem darbiem, kuri tā vai tā reiz būs jāizdara. Dažiem tas būs apstrādāt neatbildētos e-pastus, citiem izrakstīt rēķinus, vēl citiem ieeļļot jau pusgadu čīkstošās durvis.

Uz ko es velku? Ir labi, ja esi ieviesis darāmo darbu sarakstiņu, varbūt pat pielicis tiem klāt prioritāti/sarežģītību – dienās pelēkajās tas var izrādīties noderīgi.

Ideālā gadījumā šādās dienās var patiesi novērtēt rezultāt-orientēto darba vidi, jo vari atļauties paņemt brīvdienu.

Kā vienu no padomdevējiem izmantoju Lifehack.org Productivity sadaļu. Tajā regulāri tiek publicēti ieteikumi, kā optimizēt savu darbu, sakārtot vidi ap sevi un vispār kā kļūt par super-duper džeku, kurš paveic visu ar vienu rokas vēzienu. Jaunākais raksts piesaistīja manu uzmanību. Tajā minēts par t.s. rezultāt-orientēto darba vidi (Results Only Work Environment). Galvenā ideja šim darba stilam ir tāda, ka tāpat kā sportisti, parastie mirstīgie arī labāk strādā “uzrāvienos” – īsos laika sprīžos, kuros paveic lielu apjomu darba, bet pēc tam vairākas stundas “virpina gurķi”, t.i. nedara neko. Rēķinoties ar šādu darba stilu, darba devēji var tam pielāgoties un oficiāli atļaut darbiniekiem izvēlēties darba stundas, kuras viņiem šķiet pieņemamākās, nākt kad vēlas, iet kad ienāk prātā, galvenais, lai darbs ir paveikts noteiktajā termiņā. Izklausās ļoti labi, vai ne? Zinu ne vienu vien IT nozares pārstāvi (un ne tikai), kurš ar lielāko prieku strādātu naktīs, bet pa dienu gulētu, ja vien tas netiktu stingri prasīts. Ir arī tādi, kuriem šī privilēģija ir dota. Šī sistēma izklausās daudzsološa, tomēr jau komentāros tiek minēts viens nopietns mīnus. Strādājot nenoteiktu grafiku, kļūst ļoti grūti gadījumos, kad tavs darbs atkarīgs no kāda cita un viens no jums strādā rītos, bet otrs vakaros. Savukārt, ja tev ir individuāls uzdevums, kuram vienīgais ierobežojums ir tā paveikšanas termiņš, tad šī pieeja varētu būt domāta tieši tev.

Kā strādā Tu? 9/5 darba dienu, vai nosaki savu darba laiku pats?

Iedvesmas avots: Lifehack.org – Results Only Work Environment

We’ve come to equate having a lot to do with feeling important.

Nezinu vai tas ir mazvērtības komplekss vai kas cits, tomēr cilvēki tik bieži uzņemas darbus, kurus tiem nemaz nevajadzētu darīt, bet tie rada svarīguma ilūziju. Un “čīkstēšana” vakaros, par to cik daudz darba un cik grūti ir patiesībā ir tik patīkama lieta, šķiet, ka dažiem ta sagādā savdabīgu baudu…