Lai arī cik man imponētu atklātā pirmkoda ideja un programmatūra, tomēr uzskatu, ka mūzikas bibliotēkas pārvaldīšanas ziņā tādiem produktiem kā Amarok, Rhythmbo, Banshee vai nupat izceptajam Songbird (kurš, starp citu, manuprāt, ir ļoti daudzsološs projekts) ir vēl ļoti tāls ceļš ejams līdz iTunes līmenim. Kaut arī neuzskatu, ka man būtu liela mūzikas bibliotēka vai arī es būtu baigais melomāns, tomēr šādas tādas prasības man pret mūzikas pārvaldību ir. Tā kā esmu uz visādiem cipariņiem tendēts cilvēks, tad man ļoti patīk tādas lietas kā dziesmas atskaņošanas reižu skaits, kad tā pēdējo reizi atskaņota, kad tā pievienota, cik reizes esmu pārslēdzis šo dziesmu uz citu (skip count), tāpēc aktīvi izmantoju tā saucamos gudros astkaņojuma sarakstus (smart playlists – LZA TK), kuros ievadot attiecīgos parametrus, tiek atfiltrētas vēlamās kompozīcijas. Piemēram, lai noklausītos visas bibliotēkā esošās dziesmas vismaz vienu reizi, esmu izveidojis atskaņojumu sarakstu, kura prasība ir, lai dziesmas atskaņojumu skaits ir nulle. Man šķiet, ka tas nav īpaši sarežģīti, tomēr ne ar Banshee, ne ar Rhythbox man nesanāca sadraudzēties šajā jautājumā. It kā abiem produktiem ir gudro atskaņojumu saraksta iespēja, tomēr dīvainā kārtā tie nedeva vēlamos rezultātus. Piemēram, Banshee izveidoju sekojošu sarakstu: atskaņojumu skaits 0, atlasīto dziesmu skaits 100 un t.s. dzīvo atjaunināšanu, t.i., pēc tam, kad dziesma nospēlēta un tās atskaņojumu skaits ir lielāks par nulle, šī dziesma no saraksta tiek izņemta un tās vietā nāk cita. Sākumā viss šķiet ļoti labi, tomēr pēc dažām nospēlētām kompozīcijām, dīvainā kārtā dziesmu skaits sarakstā ir krietni lielāks par 100 un ar tendenci pieaugt.
Un tā kā nesen esmu kļuvis par viena no 100 miljonu īpašnieku, tad man patīk, ka trolejbusā atskaņotās dziesmas tiek pieskaitītas pie kopējā saraksta brīdī, kad piespraužu atskaņotāju pie sava datora. Kā sak – seamless integration.
Tas nebūt nenozīmē, ka šeit saku, ka iepriekšminēti atklātā pirmkoda produkti ir nekam nederīgi, piemēram, mīļotajai mājās MS Win ir tik interesants, ka šim ik pa brīdim rodas dažiem jau ierastās svchost.exe 100% CPU noslodzes problēmas un, tici vai nē, bet tā gadās arī piespraužot mazu sarkanas krāsas aparātiņu, kas rezultātā noved līdz tam, ka iTunes nemaz netiek pie teikšanas. Risinājums šai problēmai ir tāds, ka mūzikas pārcelšanai no datora uz pārnēsājamo ierīci tiek izmantots Songbird. Šādā gadījumā gan tiek zaudētas augstāk minētās jaukās atskaņojumu uzskaites lietas, tomēr katrā ziņā tas ir labāk kā klausīties nīgro konduktoru un neapmierināto pasažieru emocionālajās diskusijās par to kur viņiem būtu jāiet un kāpēc.
PS. Man pamazām sāk nobriest pamatots (protams, tikai manuprāt) un pragmatisks spriedums par programmatūras izvēli un tās lietošanu un es tiecos domāt, ka tas ir nopietnākā līmenī nekā pubertātes nomocītu jauniešu Linux vs. Windows kari. Galvenā ideja ir tāda, ka katram uzdevumam jāizvēlas piemērotākais rīks, izvērtējot to objektīvu nevis emocionālu iemeslu vadītam. Tomēr pagaidām šī doma vēl nav kārtīgi nosēdusies, tāpēc par to šobrīd sīkāk nerunāšu.
ierakstiem