In this twentieth century, to stop rushing around, to sit quietly on the grass, to switch off the world and come back to the earth, to allow the eye to see a willow, a bush, a cloud, a leaf, is “an unforgettable experience”…

Frederick Franck

Audio formātā “izlasīju” Deila Karnegī grāmatu “Kā iegūt draugus un ietekmēt cilvēkus” (Dale Carnegie – How to Win Friends and Influence People).  Autors raksta par to kā komunicēt ar cilvēkiem, lai rezultāts būtu izdevīgs abām pusēm (win-win). Grāmatā lasītājs tiek iepazīstināts ar tādiem savstarpējās saziņas pamatprincipiem kā:

• nekritizē citus
• centies izvairīties no strīdiem, jo tajos neviens nav uzvarētājs
• novērtē citus (un atklāti to viņiem pasaki)
• ieklausies ko citi saka
• izrādi patiesu interesi par citiem

It kā jau šādas lietas ir pašas par sevi saprotamas un pat vispārzināmas, tomēr nezkāpēc ikdienā mēs par to aizmirstam. Piemēram, kad vēl sabiedriskajā transportā bija konduktori – visa rīta cēlienu daudz labāku varēja padarīt viena laipna konduktora smaids (tā dažkārt gadījās :)

Grāmatu saistošu padara stils kādā tā uzrakstīta. Visi ieteikumi tiek izklāstīti reālu autora pieredzētu vai dzirdētu stāstu veidā. Šādā veidā uzrakstītas grāmatas ir daudz interesantākas par sausas teorijas paušanu. Stāstos mēs paši varam iejusties kādā no varoņu lomām un jau lasīšanas laikā dzīvot tiem līdzi. Pēc personīgās pieredzes varu teikt ka šādu grāmatu saturu iegaumēju un atceros daudz labāk. Un ja jau atceros, tad ir lielāka iespēja, ka to reiz pielietošu savā dzīvē.

Kā jau pēc virsraksta var noprast, esmu jau izmēģinājis grāmatā lasītos paņēmienus savā ikdienas dzīvē un varu teikt, ka pirmais apzinātais eksperiments ir izrādījies ļoti veiksmīgs. Par to arī pastāstīšu.

Jau kopš ievākšanās pašreizējā dzīvoklī, kā interneta un kabeļtelevīzijas piegādātāju izmantoju Livas. Vispār esmu apmierināts. Viens vads. Fiksēto telefonu nevajag un toreiz internets + televīzija bija tikai dažiem piegādātājiem.

Livas ir izdevīgs rēķinu maksāšanas piedāvājums – maksā par 6 mēnešiem, septīto izmanto bez maksas. Ērti. Jau no paša sākuma tā maksāju. Interesanti arī tas, ka šādi samaksājot pusgadu uz priekšu, nekādu rēķinu (pat informatīvu) no Livas nepienāk. It kā jau pareizi, ko tur lieki spamot. Parasti, kad termiņš tuvojas beigām, atkal samaksāju uz priekšu un miers. Tā arī izdarīju marta beigās, samaksājot par periodu maijs – oktobris + novembris (bez maksas). Lieki piebilst ka mani pārsteidza oktobra sākumā saņemtais rēķins par oktobri. Tajā apmaksājamā summa bija pat nedaudz lielāka par parasto mēneša maksu, kaut arī rakstīts, ka daži lati ir iemaksāti avansā. No rēķina neko nesapratu un pirmajā brīdī biju gatavs dusmīgi zvanīt viņiem un lamatāsies kas par lietu. Tomēr nolēmu to lietu apdomāt un pamēģināt pielietot tikko iegūtās zināšanas kā panākt to ko es vēlos.

Domāts, darīts. Nolēmu, ka šādu sarunu nav prāta darbs veikt pa telefonu, tāpēc jādodas uz Livas galveno apkalpošanas centru un jārunā pa tiešo, telefons tomēr ierobežo komunikācijas iespējas. Kad ierados Livas apkalpošanas centrā, smaidīgi stāstīju operatorei, ka esmu apmierināts ar mūsu līdzšinējo sadarbību (un tā arī ir), ka jau no paša sākuma maksāju pusgadu uz priekšu un ka tā darīju arī martā, bet nezkāpēc par oktobri man pienācis šāds rēķins. Nevienā brīdī es neteicu, ka kaut kur būtu viņu vaina vai kas tamlīdzīgs. Jautāju vai viņa par man pastāstīt, kā šāds rēķins radies, vai varbūt es esmu kādā brīdī kļūdījies?

Operatore sāka pētīt manus maksājumus un pēc brītiņa secināja, ka sākot ar maiju man vajadzēja maksāt citu abonēšanas maksu, jo tika paaugstināta PVN likme kā rezultātā mēneša maksa paaugstinājās par 2Ls, loģiski, ka ar samaksāto summu visiem 6 mēnešiem vairs nepietika.

Sarunu turpināju ar smaidu sejā sakot, ka radusies nelāga situācija un jautājot kā mēs to varētu risināt? Jautāju vai ir tāda iespēja, ka es samaksāju radušos starpību un tomēr savu septīto mēnesi dabūju bez maksas.  Viņa paskatījās un teica…”vispār jau nē. Tā nauda sistēmā tika uzskatīta kā avanss, bet tā kā nepietika visiem 6 mēnešiem, tad šajā gadījumā uz Jums tas neattiecas un jāmaksā par oktobri kā norādīts rēķinā.”

Teicu, ka saprotu, bet vai tomēr nav citu variantu. Redzēju, ka viņa grib palīdzēt (kaut vai tāpēc, ka mūsu līdzšinējā saruna noritēja uz pozitīvas nots pretstatā blakus operatores strīdam ar klientu), teica, ka uzjautās kolēģiem. Es viņai par to pateicos un operatore aizgāja. Prom bija ilgi, kādas 10min, bet apakaļ atnāca smaidīga un teica, ka viņi nolēmuši nākt man pretī un piedāvāt citu variantu. Proti:

• man par oktobri (un arī novembri) nav jāpiemaksā NEKAS (t.i. varu izmantot pēc vecā tarifa)
• no decembra noslēdzu jaunu līgumu par jauno (paaugstināto) tarifu un ar ātrāku internetu jau no šodienas (viņiem vairs nav tāda ātruma piedāvājuma, kāds bija man)
• man kā klientam, kuram līgums ar Livas no decembra būs jau 2 gadus, pienākas 15% atlaide abonēšanas maksai. Viņa piedāvāja man uzrakstīt pieteikumu un rezultātā jaunā abonēšanas maksa ir ZEMĀKA nekā līdzšinējā.

Tas viss nepilnu 30 minūšu laikā. Ejot uz turieni mans mērķis bija pieticīgs – samaksāt tarifu starpību. Ieguvu daudz vairāk. Ko tas man maksāja? Neko. Es prom devos priecīgs par rezultātu, viņa bija priecīga,  ka varēja palīdzēt (win-win). Kā es to panācu? Ar smaidu uz lūpām, laipnību, viņas viedokļa uzklausīšanu un neiesaistīšanos strīdā.

Protams, var teikt ka tā ir apstākļu sakritība un ka “kasoties”, apelējot pie tā, ka viņi līguma noteiktajās laikā mani nav informējuši par jauno tarifu (kaut arī tā ir taisnība – nevienu brīdi es viņai par to nepārmetu), būtu kaut ko no viņiem izspiedis. Piemēram, sākotnēji uzstādīto mērķi. Tomēr diezvai es pēc tam būtu par to gandarīts. Šāda “kasīšanās” negatīvi ietemkē visu atlikušo dienu (gan manu, gan viņas).

Patīkamā ceļā sasniegts rezultāts ir daudz vērtīgāks. Un gandarījums ir neizsakāms!

..jeb Dogbert’s Top Secret Management Handbook ir jautra grāmata par to kā “radoši” vadīt uzņēmumu. Tajā aprakstīts kā pareizi rīkot regulāras un bezjēdzīgas sapulces, pieprasīt no darbiniekiem atskaites, sava dienas grafika plānošanu uzticēt sekretārei un instruēt viņu, lai sūta tevi pēc iespējas tālākos komandējumos vai, piemēram, kā piesavināties savu darbinieku idejas (reizēm var gadīties, ka kāds no viņiem izdomā kaut ko labu, tāpēc nedrīkst palaist garām šādu iespēju):

It’s rare, but sometimes your employees will accidentically come up with a good idea. When that happens, you must first reject the idea and then later claim it as your own. You can reject the idea by using one of these time tested pieces of logic:

• If it’s such a good idea, why everyone else isn’t doing it
• It’s too late, everyone else is already doing it

Then let the good idea age for a while, an hour is good. Call the employee into your office and explain the idea in detail as though your previous conversation had never happened…

Grāmata radās kā turpinājums autora publicētajiem komiksiem par Dilbertu un viņa suni Dogbertu.

Audio formātā grāmata ~80 minūtes gara, kā reiz pāris rītiem pa ceļam uz darbu. Labs garastāvoklis atlikušajai dienai garantēts.

LibriVox projekta mērķis ir ieskaņot audio formātā visas publiskajā telpā pieejamās grāmatas. Tās ir grāmatas, uz kurām vairs neattiecas copyright likumi un ikviens ar šo grāmatu saturu var rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Process ir vienkāršs. Ikviens interesents var ierunāt visu vai kādu daļu no grāmatas un augšupielādēt projekta mājaslapā. Citi var turpināt iesākto, ierunājot grāmatas pārējās daļas vai ierunāt citu grāmatu. Visas LibriVox audiogrāmatas tāpat kā tām atbilstošās drukātās ir pieejamas ikvienam ar iespēju rīkoties ar tām pēc saviem ieskatiem. Turklāt, ja drukāto grāmatu visticamākais nāksies iegādāties, vai vismaz apmeklēt bibliotēku, tad audiogrāmatu var ērti lejupielādēt un noklausīties savā datorā vai pārnēsajamā atskaņotājā.

Nedaudz traucē tas, ka salīdzinājumā ar komerciāli pieejamajām audiogrāmatām, kurām ir profesionāli ierunātāji, šīs ieskaņo ‘cilvēki – parastie’, ar visām no tā izrietošajām sekām. Dažkārt kvalitāte un saprotamība ir ļoti laba, dažkārt varētu vēlēties ko nedaudz labāku.

LibriVox katalogā jau pieejaamas vairāk kā 1500 grāmatas, vairāk kā 20 valodās, tai skaitā viena grāmata latviešu valodā. Latviski ir pieejams Andreja Pumpura – Lāčplēsis (par to paldies Kristīnei Beķerei).

Pamatos pieejama pasaules literatūras klasika, piemēram, Ēzopa fabulas, Žila Verns, Tolstoja Karš un miers (gan krieviski, gan angliski), Čārlzs Dikens, Kafka un daudzi citi.

Runājot par Lāčplēsi, man radās doma, ka Izglītības ministrija (vai Nacionālā bibliotēka?) varētu izveidot projektu, kura mērķis būtu ierunāt skolas obligātās literatūras sarakstā esošās grāmatas, piedāvājot skolniekiem mūsdienīgu veidu, kā apgūt mācību vielu. Piemēram, Mērnieku laiki vai Zaļā zeme – nopietnas grāmatas, parasti obligātās literatūras sarakstā, bet reti kurš tās izlasa. Ja man vidusskolā būtu bijusi pieejama Mērnieku laiku audio versija, tad es to noteikti būtu noklausījies, piemēram, no rītiem un pēcpusdienās īsinot laiku sabiedriskajā transportā. Varbūt saturu klausoties nevar uztvert tik labi kā lasot (par to var diskutēt), tomēr tas noteikti ir labāk, nekā nelasīt nemaz. Laiki mainās, mums jāmainās tiem līdzi.

Done. Suggested. Lots of good quotes. Interesting