Bils, manās acīs ir visai duāla personība. No vienas puses viņš ir Microsoft dibinātājs un CEO, un viņa kompānijas pieeja lietu realizēšanai ne vienmēr mani sajūsmina. Protams, nevar noliegt, ka tieši ar šādu attieksmi Microsoft ir sasnieguši to, ko viņi ir sasnieguši, tomēr ir pietiekami daudz citu kompāniju, kas līdzīgus rezultātus sasniedz sabiedrībai pieņemamākos veidos. Bet nu, uzvarētājus jau nenosoda, vai ne?

No otras puses Bils ar Melindu ir altruistiskais mecenāts, kurš nolēmis lielāko daļu no saviem finansiālajiem līdzekļiem ziedot labdarībai, ieguldīt dažādos proejektos jaunattīstības valstīs, lai palīdzētu tām izsisties, lai atklātu jaunas vakcīnas līdz šim neārstējamām slimībām, utt. Ir gan arī gadījumi, kad Bila un Melindas fonda mecenātisms nemaz nav tik altruistisks, piemēram, uzdāvinot kādas valsts nacionālajai bibliotēkai datorus ar pilnu programnodrošinājumu, nav pat divu domu ar kādu programmatūru aprīkoti šie datori. Tomēr, lai vai kā, cepuri nost viņam par to, ka tik dāsni izdāļā savus līdzekļus.

Tā nu es ik pa laikam domāju – Bils ir pozitīvais tēls vai ne tik ļoti?

Beidzot saņēmos un pārvācos uz krampis.lv domēnu. Piereģistrēju to jau vairāk kā pirms pus gada, tomēr līdz šim to atliku uz vēlāku laiku. Vakar vakarā uznāca iedvesma un rezultātā no šodienas dzīvošu šeit. krampo.info sākotnēji patiesībā bija auksta decembra rīta impulsa pirkums, kas toreiz pateicoties .info domēna akcijai bija gandrīz vai par baltu velti, nākamais gads gan vairs tāds nebija, bet tā kā biju paspējis apdzīvot krampo.info domēnu, tad tas tā arī palika, tomēr jau visai drīz sāku kalt plānus par sakarīgāku domēnu.

Pie reizes arī nomainīju dizainu. Šis tāds viegls, gaišs un atbilstošs sezonai (es gan neplānoju to mainīt līdz ar gadalaiku miju). Vēl ir šis tas darāms, bet to jau var paveikt arī pamazām. Galvenās lietas ir izdarītas un māja ir pārcelta.

Laika prognozes noskaidrošanai izmantoju AccuWeather, tur tiek rādīts kādi šobrīd laikapstākļi, kādi gaidāmi tuvākajās dienās, utt. Viņi ir patentējuši tādu lietu kā RealFeel, jeb kāds patiesībā šobrīd ir laiks, piemēram, karstā un tveicīgā dienā temperatūra varētu būt +27C, bet RealFeel ir +30C (šķiet, ka ir karstāks nekā patiesībā).

Šodien gan nedaudz citādāk izskatās:

Kas tas par zvēru un ko tas ziemā ēd?

Kā izrādās aptonīms ir jauns termins, kurš attiecināms uz cilvēkiem, kuru uzvārds korelē ar viņu profesiju (vai otrādi).

Piemēram:

• David Bird – ornitologs
• Helen Painter – māksliniece

Latviešu valodā arī šādus varētu izdomāt:

• Jānis Zariņš – mežstrādnieks
• Juris Kalniņš – klinškāpējs
• Pēteris Valdmanis – prezidents

Iepriekšminētie ir tikko izdomāti, tomēr vismaz viens mums Latvijā ir, kuram nekas nav jāpiedomā: Ingmārs Līdaka – zooloģiskā dārza informācijas un izglītības nodaļas vadītājs. Varbūt vēl kāds ir padomā?

Iedvesmojos no šejienes Canadian Aptonym Centre

Nedaudz paturpinot Web 2.0 Awards 2007, vēlējos pastāstīt par kokteiļu veidošanas vietni cocktailbuilder.com, kura savā kategorijā Fun Stuff šogad ieguva godpilno pirmo vietu. Ideja ir gaužām vienkārša: parokamies pa plauktiem, un izrokam visu, ko varētu un nevarētu iemānīt kokteilītī, ievadām potenciālos ingridientus un skatāmies, ko mēs no tiem varam pagatavot. Tiek piedāvāti ne tikai gatavie varianti, bet arī tādi, kuriem pietrūkst kāda komponente, piemēram citrons, sula, vai kas cits. Tā kā šis resurss ir saistīts ar maģisko vārdu Web 2.0, tad, protams, ka saturu, t.i., kokteiļu receptes var pievienot ikviens (tā arī veidojas kopējā kokteiļu recepšu grāmata). Rezultātā, iespējamo kokteiļu receptes varam pievienot ‘savā bārā’ un, piemēram, pirms piektdienas vakara ballītes izdrukāt un nolikt blakus bāriņam, lai viesi var izklaidēties veidojot sev kokteilīšus. Man gan pašam pie sirds ir tuvāks vīns, nekāda jaukšana tur nesanāk (ja nu vienīgi glāze sarkanā un pēc tam glāze baltā), tomēr nereti šāds resurss būtu bijis kā āmurs uz naglas.

Pēdējās dienās esmu apsēsts meklējot tematiskos blogus par visādām tēmām, dažas interesantas saites esmu atradis. Kā piemēram, uzskatu, ka nozare.lv blogiem ir paredzama spoža nākotne, tematiskais blogs pa tiešo no nozares speciālista ir ļoti vērtīga. Ja nebūtu sava bloga, tad katram no viņiem, lai publiski paustu savu viedokli, nāktos iziet garo un bieži vien satura degradējošo ceļu kādā no medijiem, tas aizņemtu daudz laika, kas eventuāli varētu novest līdz tam, ka tēma vairs nav aktuāla publicēšanas brīdī, protams, nedrīkst aizmirst arī vairākkārtējo satura rediģēšanu pirms publicēšanas, kas nenoliedzami izravēs ielaistās gramatikas un stila kļūdas, tomēr ne tikai tās, padarot materiālu pārāk sterilu. Savukārt ar sava bloga starpniecību viņi var komunicēt ar lasītāju bez starpniekiem. Pagaidām rss lasītājā pievienoju Zandera un Rudzīša blogus, Kaža manai gaumei tomēr pārāk specifiski raksta par telekomunikācijām.

Kā sava veida izklaides pasākumu, pievienoju One Sentence – vietni, kurā ikviens var izteikt kādu stāstu vienā teikumā. Vietnes moto: Patiesi stāsti, izteikti vienā teikumā. Daudzi stāsti patiešām ir interesanti, daudzi ir vienkārši smieklīgi (starp citu, šo resursu atradu starp Web 2.0 Awards 2007 uzvarētājiem).

Ar Apple saistītām lietām jau vairāk kā gadu lasu macrumors.com, manuprāt, vadošo vietni, kurā var izlasīt baumas par visu, kas saistīts ar Apple un tā iespējamajiem produktiem – Tu nevari sevi saukt par Apple fanu, ja regulāri nelasi macrumors, nesen atteicos no MacWorld.com – pārāk komerciāli, manuprāt, un specifiski. Pilns ar produktu aprakstiem, palika iespaids, ka lielākā daļa no tiem aprakstiem ir izstrādātāju pasūtījumi. Apraksti gan visai labā līmenī veidoti, tomēr pēc aptuveni gada lasīšanas, izņēmu to no rss lasītāja. Savukārt, MacWorld vietā ieliku smieklīgus komiksus par Apple un ne tikai – AppleGeeks.com, jau vairākus gadus regulāri piedāvā nelielus komiksus, kuri tiešā vai netiešā veidā saistīti ar Apple/Mac tēmu. Varētu interesēt gan tikai Apple piekritējiem. Protams, nopietnākais blogs (tieši blogu starpā), par Apple/Mac, manuprāt ir daringfireball.net – John Gruber blogs, kurš nu jau vairāk kā gadu ir viņa pamatnodarbošanās. Sāka rakstīt jau vairākus gadus iepriekš, tomēr pagājušajā gadā aizgāja no darba, lai pievērstos savam blogam pilnībā. Kā ienākuma avoti ir daringfireball T-kreklu tirgošana un maksas rss barotnes piedāvāšana. Blogu var sadalīt divās daļās: viena ir gari un pamatīgi raksti par kādu tēmu, parasti ar Mac saistītu un tā saucamo saišu sarakstu, kurš sastāv no saites, īsa apraksta un John Gruber viedokļa par šo tēmu. Bezmaksas rss versijā ir pieejama tikai garo rakstu sadaļa, pie tam tikai virsraksti un viena rindiņa par ko šis raksts ir, savukārt maksas versijā pieejami gan pilnie raksti, gan saišu saraksts. Iegādājoties kreklu, tiek dota līdzi arī viena gada maksas rss pieeja, protams, var arī to iegādāties bez krekla. Šis blogs ir ļoti ietekmīgs savās aprindās un autora viedoklis tiek augstu vērtēts. Pozitīvi ir arī tas, ka autors ļoti veiksmīgi izvairās no uzbāzīgu reklāmu ievietošanas, izmantojot deck – ļoti dārgs un, galvenais, elitārs pasākums, atmaksājas tikai pie liela apmeklējuma, tomēr, ja vari atļauties pelnīt ar deck, tad Tu esi kruts.

Turpinot iepriekšējo rindkopu, uzmeklēju arī šo to par dizaina lietām. Nevis web dizaina, tas mani neinteresē, bet gan par dizainu nedaudz augstākā līmenī. Pirms kāda laika izlasīju grāmatu, kura uz mani atstāja nopietnu iespaidu, pēc tās izlasīšanas skatos uz ikdienā lietojamiem priekšmetiem pavisam citādāk – grāmata saucas The Design of Everyday Things. Autors apskata daudzus ikdienā sastopamus priekšmetus, kuri nereti tiek izveidoti tik ačgārni, ka paskatoties uz tiem nav skaidrs, kā apieties, ka tiem līdzi tiek dotas lietotāju pamācības. Vienkāršām lietām ir jābūt tik vienkāršām, ka tām nevajag nekādas lietotāja pamācības. Nedaudz novirzījos no tēmas, runājot par dizaina blogiem, atradu Design Observer – šis tas manam prātam ir pārāk specifisks, tomēr materiāls ir augstas raudzes un to ir vērts palasīt.

Vēl pie latviešu tematiskajiem blogiem ir parādījies blogs par seksu – sexblog.lv – šobrīd izskatās, ka varētu izvērsties par interesantu vietu, kur palasīt dažādus viedokļus par TO un ne tikai. Patīkami ir tas, ka savās pārdomās dalās gan ‘viņš’, gan ‘viņa’, diemžēl viņi nedalās ar pārdomām par vieniem un tiem pašiem notikumiem – tas gan būtu interesanti, vai ne? Skatījums uz vienu un to pašu vakaru/nakti ar abu acīm.

Kā jau nesen lv blogosfērā lasīju, ka šobrīd aktīvi sāk rakstīt cilvēki, kuri nav IT pārstāvji, sāk parādīties tematiskie blogi, kas, manuprāt, ir daudz interesantāki par vienkārši dzīves dokumentēšanas blogiem, kuri arī, protams, ir vajadzīgi. Arī pašam ir šādas tādas idejas par tematisku blogu rakstīšanu un ikdienas pierakstu (kuri manā gadījumā nemaz nav tik ikdienas – t.i., tik bieži nemaz nerakstu) mešanas pie malas, tomēr pagaidām prioritāšu saraksta augšpusē ir 40-60lpp. darba uzrakstīšana un grāda aizstāvēšana, pēc tam jau varēs arī padomāt vairāk kā aizpildīt saulainos vasaras vakarus. Vēl jau rss lasītājā ir vairāki lv blogi, vairāki ar linux saistīti blogi un vēl šis tas, bet par tiem varētu pastāstīt kādu citu reizi.

PS. Ak jā, principā visi resursi, kurus lasu regulāri, ir pievienoti manam rss lasītājam, ja nu vienīgi LETA (kura pieejama tikai darbā) vai digg.com, kuru, pēc paša pieredzes, nevaru lasīt rss formā – pārāk daudz tur visa kā – ik pa laikam vienkārši atveru galveno lapu un uzmetu aci.

Nedaudz paskatījos LTV1 SIB Īrija sērijas, it seviški to, kurā tika stāstīts par latviešu mūziķu, piemēram Līvi, koncertiem Dublinā un radās iespaids, ka daudzi no īriešiem taču patiesībā arī ir dziļi nelaimīgi, un ka viņi visādos veidos cenšas veidot tur “mazu Latviju”, kura sastāvētu no tām lietām, kuras viņiem visvairāk tur trūkst, kā piemēram, latviešu mūzika. Tomēr sižeta turpinājumā tika minēts, ka šādas sajūtas pamatos esot tiem, kuri salīdzinoši nesen ieradušies un ar laiku tās pārejot.

2007.04.29, Abrene