..pirmos 25 dzīves gadus mēs pavadām mācoties, tad aptuveni 40 strādājot un pensijai atliek apmēram 15 gadi. Es nolēmu no pēdējiem piecpadsmit gadiem noņemt piecus un izkaisīt tos pa vidu darba gadiem..

Tā TED konferencē stāsta Stefans Sagmeisters, dizaineris no Ņujorkas. Šāds princips pats par sevi mani ļoti saista un vilina. Tāds sava veida gap year, tikai ar nedaudz nopietnāku pieeju. Stefans saka, ka šī gada laikā viņš “reģenerējas” un “uzlādējas” visiem nākamajiem septiņiem gadiem un ka viņa radošajai izaugsmei šāda pauze nāk tikai par labu.

Bet tā vis nav, ka Stefans visu šo gadu nedara itin neko. Pirmajā reizē tā arī bijis, tikai drīz sapratis, ka tā nevar, ka bez noteikta plāna viņš pārāk viegli nododas dažādām sīkām nodarbēm un rezultātā neko neizdara. Tāpēc tika sastādīts nedēļas plāns, kas sastāvēja no lietām, kas Stefanam interesēja. Šis moments man šķiet ir ļoti svarīgs, tas ir tāpat kā dodoties ceļojumā – kaut vai uz dažām nedēļām. Ir jābūt vismaz aptuvenam rīcības plānam, citādi, atbraucot mājās, tā arī nevarēsi saprast, kur biji un ko redzēji, nebūs gandarījuma.

Papildu iedvesmu šādai pieejai guvu, kad Stefans pieminēja citus man jau zināmu cilvēkus, kuri arī ik pa laikam ņem garākus atpūtas periodus, piemēram, pasaules labākā restorāna elBulli šefs. Restorāns gadā strādā 7 mēnešus, atlikušos piecus šefs ar pārējiem pavāriem eksperimentē ēdienu pagatavošanā. “Vakariņas elBulli” jau vairākus gadus ir ierakstītas manā “lietas, kuras jāizdara vismaz reizi mūžā” sarakstā (kaut kas līdzīgs Sigņa 101 lietai, tikai daudz nekonkrētākā veidolā, bez noteikta “derīguma” termiņa). Tas gan nav nemaz tik vienkārši kā izklausās – restorāns vienā sezonā var pabarot ~8000 cilvēkus, bet vidēji gadā saņem 2.2 miljonus pieteikumu!

Iesaku noskatīties Stefana runu un iedvesmoties:

Ekspotīcija.lv ir mūsu ilgi lolotais ceļojumu projekts, kurā stāstīsim par saviem piedzīvojumiem. Ceļojuma laikā centīsimies regulāri ziņot par to kā mums iet. Sekojiet mums arī Twitterī, pierakstieties RSS.

Tūlīt dodamies uz lidostu, lai nokļūtu Bangkokā. Ceļojuma galamērķī gaisa temperatūra ir par ~50C augstāka nekā šobrīd Rīgā. Interesanti šādos laikapstākļos no mājas iet laukā sandalēs un kreklā ar īsajām piedurknēm.

Laimīgu ceļu!

Lūdzu, pastāstiet man.

Šoreiz gan ne es (līdz tam vēl nedaudz jāpagaida). Tas ir Māris Gailis, kurš dodas uz Antarktīdu, vienīgo kontinentu, kuru līdz šim neesot apmeklējis. Forši! Mani ne pārāk satrauc kā savu naudu sapelnījis, tomēr ļoti priecē, ka viņš to tērē, proti, ceļojot. Un ceļo viņš uz interesantām vietām, ne tikai uz all-inclusive kūrortiem, kā tas ir ierasts cilvēkiem ar lielu rocību. Turklāt pēc tam viņš par saviem ceļojumiem arī saturīgi pastāsta citiem. Un ceļojumos viņš parasti dodas uz ilgāku laiku, nevis vienu vai divām nedēļām un tad atpakaļ. Vienu lietu šajā fenomenā es nevaru saprast – ja cilvēkam ir labs finansiālais stāvoklis, kādēļ viņš tāpat visu laiku strādā? Tad paņem vienu nedēļu super-duper kūrortā un pēc tam atkal gadu rukā. Ne velti Robert Kiyosaki teica, ka labākais, ko nauda var nopirkt ir brīvais laiks. Kādēļ šādu “pirkumu” cilvēki neliek savu prioritāšu augšgalā?

Nu jau gandrīz nedēļu Bangkokā nemiernieki ieņēmuši abas lidostas paralizējot to darbību. Šobrīd tiek lēsts, ka Taizemes galvaspilsētā “iestrēguši” aptuveni 100,000 pasažieru. Nemieru pamatā ir People’s Alliance for Democracy (PAD) neapmierinātība ar valdības darbu, uzskatot, ka tā ir korumpēta. Viņi pieprasa premjera atkāpšanos no amata, ko viņš savukārt atsakās darīt. PAD protesti ilgst jau vairākus mēnešus. Līdz šim tie bijuši piketi, parlamenta bloķēšana, tomēr tie vēlamo rezultātu nav devuši.

Sākoties Taizemes tūrisma sezonai (tūkstošiem cilvēku ierodas šajā Āzijas zemē periodā no novembra līdz februārim), PAD izvēlējās radikālāku protesta veidu – ieņemt Bangkokas lidostas, apturot to darbību, tādējādi nopietni iedragājot tūrisma industriju, kas ir viens no lielākajiem ienākuma avotiem valstī. Valdība visiem spēkiem cenšas pielikt punktu nemieriem, tomēr nekādā gadījumā nevēlas pieļaut vardarbību. Bet tā kā PAD kategoriski atsakās pamest lidostu, kamēr premjers nav atkāpies, situācija ir…nu tāda kāda tā ir.

BBC ziņo, ka nākamgad uz Taizemi varētu ierasties pat uz pusi mazāk tūristu nekā šogad. Interesanti sanāca, ka tieši dažas dienas pirms šo nemieru sākšanās, iegādājāmies biļetes uz Bangkoku februāra beigās. Cerams, ka līdz tam laikam nemieri būs rimušies. Lai arī par šiem notikumiem nav ko priecāties, fakts, ka nākamgad Taizemē varētu būt mazāk tūristu mani priecē – būs mierīgāka ceļošana.

Kartes sadrukātas, maršruts izplānots, kempingi atzīmēti, Lonely Planet un DK padusē, vēders sagatavots, vēl tik jāsakrāmē somas un ceļojuma praktiskā daļa var sākties.

Visnotaļ interesanta BBC dokumentālā filma 3 sērijās par ekspedīciju uz Gajanu, Dienvidamerikā. Valsts teritoriālā ziņā ir Lielbritānijas izmēros, bet iedzīvotāju skaits ir aptuveni kā Rīgā (750′000) un viņiem sokas ne pārāk labi, tādēļ, lai uzlabotu savu ekonomisko stāvokli varas iestādes sākušas apsvērt bagātīgo un līdz šim neskarto tropu lietusmežu iztirgošanu (daudzi koki ir senāki par Kolumba ierašanos Jaunajā pasaulē). BBC zinātnieku grupas mērķis bija izpētīt līdz šim neskartos un neiepazītos mežus, lai parādītu Gajanas vadībai, ka šajos mežos dzīvo unikālas radības un ka tie ir vairāk vērti dzīvi nekā nozāģēti un iztirgoti.

Rezultātā dokumentētas simtiem kukaiņu sugas, dzīvnieki, tai skaitā jaguārs, kaimans (liels krokodils), anakonda, u.c. Gajanas vidienē ir atrodams Kaieteur ūdenskritums – pasakains dabas veidojums, kas ieskauts meža vidū. Tā vien sagribējās uz turieni aizbraukt.

Starp citu, Brazīlija nesen izveidoja fondu Amazones tropisko lietusmežu aizsardzībai!

Filma ir ne tikai saturiskais, bet arī vizuālais baudījums, jo filmēta ar HD kamerām.