7 gadus strādā, 1 atpūties
23/10/2009
..pirmos 25 dzīves gadus mēs pavadām mācoties, tad aptuveni 40 strādājot un pensijai atliek apmēram 15 gadi. Es nolēmu no pēdējiem piecpadsmit gadiem noņemt piecus un izkaisīt tos pa vidu darba gadiem..
Tā TED konferencē stāsta Stefans Sagmeisters, dizaineris no Ņujorkas. Šāds princips pats par sevi mani ļoti saista un vilina. Tāds sava veida gap year, tikai ar nedaudz nopietnāku pieeju. Stefans saka, ka šī gada laikā viņš “reģenerējas” un “uzlādējas” visiem nākamajiem septiņiem gadiem un ka viņa radošajai izaugsmei šāda pauze nāk tikai par labu.
Bet tā vis nav, ka Stefans visu šo gadu nedara itin neko. Pirmajā reizē tā arī bijis, tikai drīz sapratis, ka tā nevar, ka bez noteikta plāna viņš pārāk viegli nododas dažādām sīkām nodarbēm un rezultātā neko neizdara. Tāpēc tika sastādīts nedēļas plāns, kas sastāvēja no lietām, kas Stefanam interesēja. Šis moments man šķiet ir ļoti svarīgs, tas ir tāpat kā dodoties ceļojumā – kaut vai uz dažām nedēļām. Ir jābūt vismaz aptuvenam rīcības plānam, citādi, atbraucot mājās, tā arī nevarēsi saprast, kur biji un ko redzēji, nebūs gandarījuma.
Papildu iedvesmu šādai pieejai guvu, kad Stefans pieminēja citus man jau zināmu cilvēkus, kuri arī ik pa laikam ņem garākus atpūtas periodus, piemēram, pasaules labākā restorāna elBulli šefs. Restorāns gadā strādā 7 mēnešus, atlikušos piecus šefs ar pārējiem pavāriem eksperimentē ēdienu pagatavošanā. “Vakariņas elBulli” jau vairākus gadus ir ierakstītas manā “lietas, kuras jāizdara vismaz reizi mūžā” sarakstā (kaut kas līdzīgs Sigņa 101 lietai, tikai daudz nekonkrētākā veidolā, bez noteikta “derīguma” termiņa). Tas gan nav nemaz tik vienkārši kā izklausās – restorāns vienā sezonā var pabarot ~8000 cilvēkus, bet vidēji gadā saņem 2.2 miljonus pieteikumu!
Iesaku noskatīties Stefana runu un iedvesmoties:
ierakstiem
06/11/2009 22:28
Kad es pirms kaada laika noskatiijos sho video tas uzreiz manaa galvaa raisiija daudzas pozitiivas idejas. Patikaas arii tie video no Bali :D Buudams akadeemiskaa videe, es variaak domaaju par semestri ilgaam atpuutaam.
Lai nu kaa, man liekas ka shaadiem “Njujorkas tipinjiem” (no kuriem es patiesiibaa neesmu atshkjiriigs shajaa kontekstaa) ir viegli spriest par gadu off, jo vinji to var atljauties. Lielaakaa dalja cilveeku atgriezhoties maajaas peec 1 gada savu darbu vairs neatrastu. Bet es nekaadi to nenosodu, jo cilveeks jau nav vainiigs, ka vinjsh var atljauties lietas (un ja taas nav stulbas izshkjeerdiibas kaa Hummer Limo iegaadaashanaas) :)
Veel es domaaju, ka man vajadzeetu arii uztaisiit savu 101 sarakstu.
02/12/2009 21:02
Ansi, es gan domāju, ka tās ir muļķības par to, ka pēc gada darbu vairs neatrast. Tā ir dogma, kas mūsdienu sabiedrībā ir iepotēta, lai cilvēkus iebiedētu un tie neuzdrošinātos ko tādu darīt. Ja tas gads tiek pavadīts lietderīgi, tad ļoti iespējams, ka pēc tā darbu atrast būs daudz vieglāk (ja, protams, gribēsi) nekā bez šāda pārtraukuma.