banānu pankūkas

Pirms kāda laika Ansis rakstīja par banānu pankūkām un to, ka tās ir garšīgākās, ko viņš ir radījis. Es jau neesmu nekāds mazais bērns, arī aizsvilos, ka jāpamēģina. Domāts, darīts. Sagādāju visus nepieciešamos ingridientus (izmantoju to pašu recepti) un ķēros klāt. Augu eļļas mums mājās nav, tā tika aizvietota ar olīveļļu, pārējais viss pēc receptes (tā kā mērtrauka mums mājās nav, viss tiek likts uz aci).

Pirmā lieta, kas jau cepot “iekrita acīs” ir tā, ka manis ceptās neizskatījās tik gludas un vienmērīgi brūnas kā Ansim. Tikai pēc brīža sapratu, kas par vainu – pannā nevajag liet eļļu. Ja cepamā panna ir pietiekami laba, tad eļļa cepšanai nav nepieciešama. Tad pankūkas iznāk gludas. Amats rokās. Pēdējās pankūkas jau izāca ne tikai garšīgas, bet arī estētiski baudāmas. Notiesātas tika ļoti ātri un nolēmu, ka šis pasākums noteikti jāatkārto.

Atkārtojums nāca pēc dažām nedēļām, bet ar manāmiem uzlabojumiem ingridientos. Pa šo laiku bija pienācis mūsu pirmais pasūtījums no Dabas dobes (pilns ar garšīgiem ekoproduktiem no Latvijas laukiem!) un līdz ar to arī rupjie rudzu milti. Protams, ka šoreiz parasto miltu vietā tika likti rupjie. Eļļas daudzums no divām ēdamkarotēm tika samazināts uz vienu. Pannā eļļa netika lieta nemaz.

Pirmais novērojums bija tāds, ka rupjie milti pankūku masu nesavelk kopā tik labi kā to dara smalki maltie, līdz ar to cepšanas process ir nedaudz jāpamaina. Ja līdz šim pankūkas varēja cept uz pilnas jaudas (uguns), uzliet mīklu, pagaidīt kādas 30-45 sekundes, apmest riņķī un vēl pēc 30 sekundēm ņemt nost, tad tagad to vairs nevarēja darīt, pankūka neturējās kopā, saira. Risinājums – pacietība, t.i., cept uz mērenas jaudas un ar vāku. Pirmo pusi jācep kādas 3-4 minūtes līdz brīdim, kad ārējā maliņa kļūst nedaudz brūna, tad uzmanīgi var griezt uz otru pusi, pēc tam jācep vēl vismaz pāris minūtes. Pankūkas turas kopā ļoti labi bet ir irdenākas nekā ar smalkajiem miltiem ceptās. Lai turētos kopā vēl labāk, var nedaudz palielināt miltu daudzumu līdz kādiem 150..170g (uz aci).

Lieki piebilst, ka otrās pankūkas ir garšīgākas un, protams, arī veselīgākas, jo kā zināms, tad rupjā maluma milti organismā nepārstrādājas (neuzsūcas) tik veikli kā smalkā maluma un satur labumus, kas maļot izplēn gaisā. Pankūkas var ēst tāpat bez nekā, bet man patīk uzziest plānu kārtiņu medus. Ņemot vērā samērā lēno cepšanas procesu, pankūkas tiek apēstas jau cepšanas laikā.

Tātad, te būs pielāgotā banānu pankūku recepte:

150..170g rupjā maluma miltu

10g cukura

7g cepamā pulvera

1 ola

235ml piena

1 ēdamkarote eļļas

2 banāni

No šī apjoma sanāk aptuveni 20 pankūkas. Vienam par daudz, diviem nedaudz par maz, bet pietiekami. Iesaku pamēģināt!

3 komentāri par “banānu pankūkas”

  1. Vendene:

    Kad saņemšos uztaisīt jau tevis aprakstītās sviesta pupiņas, tad šajā ēdienreizē par saldo porciju tiks pagatavotas banānu pankūkas. Paldies

  2. Ansis:

    Taa ir taada pankuuku iipatniiba, ka tad, kad beidz cept, beidz arii eest :D

  3. Laura:

    Izsmeljoshi…. gluzhi kaa no Sirmaa raidiijuma:)