amazing race

ASV TV šovs The Amazing Race jeb Skrējiens pēc miljona (angliskais nosaukums ir tuvāks patiesajai spēles būtībai) ir interesantākais realitātes šovs, kas līdz šim redzēts. Spēles noteikumi ir vienkārši – sākumā ir 11 vai 12 komandas, katra sastāv no 2 cilvēkiem, kuru starpā pirms tam pastāv kaut kāda veida attiecības. Tipiskākie piemēri – vecāks/bērns, vīrs/sieva, puisis/meitene, draugi, draudzenes, brāļi, māsas, geju pāris, utt. Visai reāls sabiedrības modelis.

Spēle noris posmos. Dalībnieki saņem norādes, kur tiem jānokļūst un nelielu apjomu naudas. Drīkst pārvietoties ar teju vai jebkuru transporta līdzekli. Bieži tiek veikti pārlidojumi, par tiem dalībniekiem nav jāmaksā, bet lidojumu skaits, ko drīkst izvēlēties ir ļoti ierobežots. Tās ir orientēšanās sacensības – tikai pasaules mērogā. Katra posma beigās pēdējā komanda, kas ierodas noteiktajā vietā, tiek izslēgta. Uzvarētāju komanda saņem 1 miljonu ASV dolāru.

Mani šajā spēlē piesaista tieši ceļojumu un piedzīvojumu gars. Vienas sezonas laikā dalībnieki apceļo apkārt pasaulei, apciemojot teju vai visus kontinentus, apmeklē daudzas valstis un iepazīst tajās dzīvojošo cilvēku kultūras. Veiksmīgai spēles gaitai, dalībniekiem ir jāspēj komunicēt ar vietējiem iedzīvotājiem, lai ātrāk paveiktu uzdevumu un nokļūtu līdz posma gala mērķim. Tas bieži vien ir klupšanas akmens, jo pēc pirmās neveiksmes, cenšoties saprasties, tiek atmests ar roku un tālāk dalībnieki paļaujas uz saviem spēkiem. Bet, piemēram, tādā pilsētā, kā Mumbajā (pats pagaidām tur neesmu bijis), šķiet, ir visai nereāli noorientēties, ja nelūdz palīdzību vietējiem. Un cilvēki patiesībā ir ļoti laipni un izpalīdzīgi, to nevajag aizmirst. Atceros no pagājušā gada Mehiko apmeklējuma – mazo ieliņu ir tik daudz, ielu norāžu ļoti maz, pilsēta liela. Bez vietējo palīdzības diez vai iespējams nokļūt no punkta A uz B, ja tas jāpaveic ātri.

Katrā posmā dalībniekiem ir jāveic vairāki uzdevumi, kas parasti sevī iekļauj kādu darbu, ko vietējie cilvēki dara ikdienā – šie uzdevumi spēli padara vēl interesantāku. Piemēram, D-Āfrikas valstī Botsvānā uzdevums bija samalt graudus, ieberot tos akmens traukā un dauzot ar koka mietu, līdz tie ir pietiekami smalki, lai tos varētu izsijāt cau sietu. Tiek iekļauti arī “sabiedriskās apziņas” uzdevumi, piemēram, jāsapērk rotaļlietas, bērnu drēbītes un jāaizved uz bērnu namu. Interesanti bija uzzināt, kā arābu valstīs tuksnesī tiek raktas bedres, lai tur ceptu gaļu, iepakojot un aizberot ar smiltīm. Izrādās līdzīgi darījuši arī mūsu senči, iepakojot gaļu mālā un cepot bedrē uz oglēm.

Lai arī varētu šķist, ka galvenā balva – 1 miljons dolāru ir spēles galvenais ieguvums, nedomāju, ka kāds no dalībniekiem beigās paliek neapmierināts. Pieredze un piedzīvojumu apjoms, kas tiek iegūts ir neaprakstāms – pat vērojot to ierakstā. Patiesībā, lai apceļotu pasauli nav vajadzīgs ne miljons, pat ne simtā daļa…galvenais, kas vajadzīgs ir apņemšanās.