cava

Esam veiksmīgi atgriezušies no Barselonas. Izstaigājāmies pa pilsētu krustu-šķērsu, bet par to pastāstīšu kādu citu reizi. Šoreiz vēlējos paturpināt iesākto tēmu par kavu (spāniski rakstās cava, izrunā: kava, nezinu, kā pareizi ir teikt latviski, pieturēšos pie kava).

Kava ir spāņu, it sevišķi kataloniešu lepnums. Tas ir dzirkstošais vīns, kas tiek taisīts Spānijas Ziemeļ-Austrumos Penedés reģionā, kas atrodas ~40km uz DR no Barselonas. Nosaukums esot cēlies no kataloniešu valodas vārda, kas nozīmē pagrabs. Spānijā ir vēl daži nelieli reģioni, kuros drīkst taisīt kavu. Tāpat kā par šampanieti drīkst saukt tikai to dzirkstošo vīnu, kas taisīts šampaņas provincē Francijā, par kavu drīkst saukt tikai noteiktos Spānijas reģionos taisītu dzirkstošo vīnu.

Kavas taisīšanā drīkst izmantot piecas vīnogu šķirnes: macabeo, parellada, xarel.lo, chardonnay un subirat. Vienīgā no minētajām vīnogām, kas tiek izmantota arī šampanieša taisīšanā ir chardonnay. Kava tiek taisīta pēc klasiskās šampaņas metodes, kuras pamatā ir vīna divreizējā fermentēšana (raudzēšana), kur otrā reize notiek pudelē.

Pirmā fermentēšana notiek tieši tāpat kā parastajiem vīniem – vīnogas tiek novāktas, katra šķirne tiek raudzēta savā mucā. Savukārt pēc tam, tās pēc vīndara ieskatiem tiek sajauktas kopā, lai veidotu katrai kavai unikālu garšu, kas to atšķirs no citām. Šāda sajaukšana arī nodrošina to, ka katru gadu noteiktas markas kava garšos tieši tāpat kā citos gados taisīta. Tā kā parasti sajaukšanā tiek izmantotas vairāku gadu ražas, uz kavas (arī šampanieša) netiek rakstīts gads. Tomēr izcilos ražas gados vīndaris var nolemt, ka kava jātaisa tikai no viena gada vīnogām. Tajās reizēs uz pudeles tiek rakstīts virsū gads un tas nozīmē, ka raža ir bijusi augstākās raudzes. Protams, vintage (ar gadskaitli uz pudeles), kavas būs dārgākas par non-vintage. Ļoti bieži vīndaris var nolemt, ka šī gada raža nav tik augstas kvalitātes, tāpēc vintage kava tajā gadā nemaz netiek taisīta. Tas piešķir vēl lielāku vērtību (un, protams, arī cenu) vintage kavām.

Kad vēlamās šķirnes sajauktas, vīns tiek pildīts pudelēs, tam pievieno raugu un cukuru, pudeles tiek aizkorķētas un otrreizējā rūgšana noris vismaz deviņus mēnešus, bet var ilgt pat trīs līdz četrus gadus. Šajā laikā ar pudelēm tiek veikts interesants pasākums, kura laikā katra pudele tiek turēta speciālā statīvā tā, lai tās šaurais (korķa) gals atrastos zemāk par pārējo pudeli. Turklāt regulāri katra pudele tiek nedaudz pagrozīta ap savu asi un pārcelta citā vietā, lai tā atrastos nedaudz stāvāk. Šī procesa rezultātā gan rauga pārpalikumi, gan nogulsnes, kas izveidojušās laika gaitā nonāk līdz pudeles kakliņam, lai tos varētu izvākt no gala produkta. Ja tās tiktu atstātas pudelē, tad pēc atvēršanas nogulsnes izplatītos pa visu pudeli un vīns nebūtu dzidrs. Nogulšņu atdalīšana no pārējā dzēriena parasti notiek ar sasaldēšanas palīdzību, t.i., pudeles kakliņš tiek sasaldēts līdz aptuveni -4C (vīns sasalts pie ~ -5C), ievietojot to nesalstošā šķidrumā. Izvelkot pudeli laukā un atļaujot tai nedaudz sasilt, spiediena rezultātā, “ledus korķis” izsprāgst laukā. Pudele tiek piepildīta ar tieši tādu pašu saturu, lai aizpildītu tikko iegūto vietu un aizkorķēta, tādā veidā vīns tiek atbrīvots no nogulsnēm un ļoti minimāli tiek zaudēts pudelē rūgšanas procesā radušais spiediens. Pēc tam, līdz nonākšanai veikalu plauktos, vīns kādu laiku tiek glabāts pagrabos, tas atkarīgs no vīndara.

Spiediens pudelē parasti ir ~4-5 atmosfēras, tādēļ arī tās ir ar tik biezu stiklu – lai spētu izturēt lielo spiedienu.

Lielos vilcienos tas arī viss. Tā tiek taisīta kava izmantojot klasisko šampanieša metodi. Pasaulē tiek piekoptas vēl divas metodes, kas pēc savas būtības ir vienkāršākas un rada mazāk vērtīgus dzirkstošos vīnus. Vienā gadījumā otrreizējā fermentācija nenotiek vis pudelē, bet gan lielā tankā , kurā papildu spiediens tiek radīts mākslīgi, parasti vīns šajā tankā atrodas ~30dienas, pēc tam tiek pildīts pudelēs un tirgots. Pēc šīs metodes tiek taisīts Rīgas šampanietis. Trešā metode ir vēl prastāka, proti, CO2 tiek pievienots parastu vīnu pildot pudelē un uzreiz to aizkorķējot. Te arī skaidri redzams cik darba un laika prasa uztaisīt kavu vai šampanieti un cik parastu dzirsktošo vīnu.

Divi lielākie kavas ražotāji ir Freixenet un Codorniu. Nezinu par Codorniu produkciju, bet Freixenet mūsu veikalos ir pieejams – to var viegli atpazīt pēc melnās pudeles. Tādēļ, kad nākamreiz iesi uz veikalu pēc šampja, paskaties arī uz kavas pusi. Iesaku pamēģināt!