barcelona

Kaut arī Spānijā ir būts jau divas reizes, līdz Barselonai tā arī neesam tikuši, beidzot tas tiks labots un pagarinātajā neatkarības dienas nedēļas nogalē dosimies uz Barselonu – nedaudz vēl pabaudīt siltu laiku, iedzert kādu cava [kava] un uzēst crema catalana.

Starp citu, cik atceros no šogad apmeklētajiem vīna kursiem, tad spāņu cava tiek taisīta ar tādām pašām metodēm kā franču šampanietis (divreizējā fermentācija, kur otrā notiek jau pudelē nevis mucā), tikai netaisnās pasaules dēļ, šis dzirkstošais vīns nekotējas tik labi, kā franču taisītais. Bet šim faktam ir arī pozītīvs aspekts – laba cava maksā stipri lētāk nekā šampanietis, piemēram, nesen dzēru Campo Viejo taisīto, kas maksāja kādus 5-6Ls, ja nemaldos. Salīdzinot ar vienkāršākajiem Moët non-vintage (tādiem, uz kuriem netiek rakstīts ražošanas gads), kuri maksā sākot ar 20Ls, cava ir veiksmīgs pirkums. Un starp citu, tāds Martini taisītais Asti nemaz tuvu nestāv klāt labai cavai, tomēr reklāmas cilvēki dara savu un Latvijā ļaudis vai nu izvēlas Rīgas šampanieti, vai nu uz nopietnākiem svētkiem iepērk Martini Asti. Plašāk par vīniem kādu citu reizi, šajā sakarā man ir ko teikt.

Pagaidām vēl nāksies izlīdzēties ar Diānas spāņu valodas zināšanām un spānu angļu valodas prasmēm, bet ir apņemšanās pamazām ķerties klāt pie spāņu valodas apguves. Šāda doma jau bija kādu laiku, tomēr šajā septembrī veiktais ceļojums uz Meksiku pasaules uztveri apgrieza kājām gaisā. Līdz nākamajam ceļojumam uz otru pasaules malu ir jāiemācās vismaz spāņu valodas pamati.

Ak, jā – ar crema catalana man saistās vislabākās atmiņas, kad pirms diviem gadiem pirmo reizi devāmies ceļojumā uz Spāniju. Toreiz redzējām Gallīciju, ēdām astoņkājus un dzērām Albariño.