Miega īpatnības

Redz, ko izpētījuši ASV Wašingtonas štata Spokane universitātē. Proti to, ka cilvēkam nepieciešamā miega daudzums varētu būt iedzimta vērtība, iespējams pat ierakstīta gēnos. Šis pētījums ir pretrunā ar iepriekš veiktajiem, no kuriem tika secināts, ka miega paradumi parasti ir apstākļu ietekmēti. Pētījumā teikts arī tas, ka mums neesot īpašu cerību šo lielumu dzīves gaitā mainīt. Nedaudz, protams, varot, bet, ja organisms prasa daudz miega, tad neko tur nepadarīsi.

Man šo pētījumu gribētos attiecināt tieši uz sevi. Ja esmu gulējis mazāk par 8-9 stundām, tad gandrīz vai droši varu apgalvot, ka manas darbaspējas būs tuvu nullei. Protams, ir izņēmumu gadījumi, kad nez no kurienes uzrodas enerģijas spainis, tomēr tas nenotiek pārāk bieži. Ikdienā kafiju nedzeru. Nesen nodotā un aizstāvētā akadēmiskā darba rakstīšanas procesā iemēģināju arī kafijas maģisko spēku, tomēr rezultāts bija pat sliktāks nekā bez tās. Pirmajā brīdī šķita, ka esmu možāks, tomēr jau drīz vien bija sajūta, ka esmu vienlaicīgi uz uppers and downers – staigā pārguris, bet aizmigt nevari, acis kvadrātā. No kafijas pagaidām izvairīšos. Tomēr man vienmēr paticis uzgrauzt kafijas pupiņas, dažas. Ja par daudz, tad nav labi. Melnā tēja ir laba lieta, bet tā arī neesmu sapratis, vai tā man dod papildus enerģiju vai vienkārši silta dzēriena efektu.

Vienīgais, ko pēdējo dažu gadu laikā esmu iemācījies ir ritms. Eju gulēt ne vēlāk kā 23oo (brīvdienās dažreiz sanāk izņēmumi) un ceļos ap 7oo (brīvdienās ap 8oo), tādējādi nedaudz uzlabojot možumu. Tomēr tāpat nereti no rīta pamostos tā it kā nemaz nebūtu gulējis. Atceros bērnībā (līdz 5. klasei) vienmēr biju izgulējies, tomēr pēc tam cik vien varu atcerēties, nogurums vienmēr ir bijis. Viskrasāk to izjutu matemātikas stundās, kad apzinājos, ka nevaru vairs tik daudz un ātri izrēķināt galvā. Varbūt tās ir tikai manas ilūzijas?

Runājot par miegu, jāiet gulēt. Arlabunakti.

Raksta iedvesmas avots: Science of Sleep