Dienas saulainās un dienas pelēkās

Esmu nodzīvojis jau teju vai ceturtdaļgadsimtu, tomēr tā arī vēl neesmu sapratis, kāpēc dažas dienas darba ražīgums ir tāds kādu to vēlētos, savukārt citās dienās neko prātīgu nevaru izdarīt. Miegainība jau no paša rīta. Sāc kaut ko darīt, bet pēc 5min aptver, ka pat īsti neesi sapratis ap ko lieta grozās. Dažreiz izskaidrojums ir acīmredzams: iepriekšējā vakara izklaides, vai vēlā gulētiešana, vai tas, ka vakar darbā esi nosēdējis līdz vēlai naktij un, aizejot mājās, pa taisno devies gulēt. Tomēr škiet, ka šodien šim iedalījumam nekas no iepriekš uzskaitītā nav piemērojams, varbūt vienīgi pēdējais.

Lai kā arī būtu, vienmēr ir darbiņi, kuri paredzēti tieši šādām dienām. Ražīgajās dienās tos darīt būtu vienkārši laika un enerģijas nelietderīga izšķiešana, tomēr dienās, kad neko nopietnu nevari saņemties izdarīt, noderīgs kļūst sarakstiņš ar atliktajiem darbiem, kuri tā vai tā reiz būs jāizdara. Dažiem tas būs apstrādāt neatbildētos e-pastus, citiem izrakstīt rēķinus, vēl citiem ieeļļot jau pusgadu čīkstošās durvis.

Uz ko es velku? Ir labi, ja esi ieviesis darāmo darbu sarakstiņu, varbūt pat pielicis tiem klāt prioritāti/sarežģītību – dienās pelēkajās tas var izrādīties noderīgi.

Ideālā gadījumā šādās dienās var patiesi novērtēt rezultāt-orientēto darba vidi, jo vari atļauties paņemt brīvdienu.