Kāpēc Debian nav sajūsmā par Ubuntu?
18/05/2007
Tā ir sanācis, ka pēdējā laikā pētu atklātā pirmkoda pakotņu pārvaldības sistēmas, nonākot pie dpkg, apt, aptitude analīzes, nolēmu, ka izpētes process viennozīmīgi ir jāveic tieši uz Debian GNU/Linux distributīva, nevis Ubuntu vai kāda cita Debian atvasinājuma. Tā kā ar Ubuntu esmu labi pazīstams, tad ar Debian jaunākās versijas Etch uzstādīšanu un uzskaņošanu, protams, nekādu problēmu nebija, pie tam stāsts nav par to.
Neliela atkāpe (tādas būs vairākas). Iespējams, ka par šo jau esmu iepriekš runājis, tomēr atkārtošana zināšanu māte (līdz zināmai robežai, protams). Debian ir GNU/Linux distributīvs ar dziļām saknēm un tradīcijām. Viena no tām ir versiju nosaukumi. 1995. gadā Pixar animāciju studija izlaida pirmo pilnmetrāžas multfilmu, kura tika pilnībā izveidota izmantojot datortehniku. Šī multfilma, protams, ir neviena cita, kā Rotaļlietu stāsts, kurš gan nav jutis līdzi Vudijam (Tom Hanks balsī) vai Bazam (Tim Allen balsī), kad viņus apdraudēja ļaunais kaimiņu puika Sids? Uz Debian izstrādātājiem šī multfilma atstāja nopietnu iespaidu un visas versijas tiek sauktas Rotaļlietu stāsta varoņu vārdos (buz, rex, bo, hamm, …).
Pētot Debian pakotņu formātu un sistēmu kā tādu, neatsverams palīgs man pie rokas ir Martin F. Krafft – The Debian System, kurā ir ļoti plaša nodaļa par APT (Advanced Packaging Tool) plašajām iespējām, kuras patiešām ir vērā ņemamas. Pirmie iespaidi no Debian sistēmas ir, ka tā tiešām ir tīra – standarta instalācijā ir viss nepieciešamais (Gnome, OpenOffice, Iceweasel, Evolution, GIMP) un nekā lieka.
Neliela atkāpe par Iceweasel. Tā kā Debian “puristiem” (nelāgs barbarisms, kurš atvasināts no angļu valodas vārda pure – tīrs, neskarts), izveidojās nesaskaņas ar Firefox sakarā ar tā preču zīmi un logo, tad tas pats ierastais Firefox Debian sistēmā saucas Iceweasel, pārējais viss tāds pats (iemēģināju Firefox latviešu tulkojuma izstrādes versiju – nekādu problēmu). Nedaudz sīkāk par šo atgadījumu esmu rakstījis jau iepriekš – Vai Firefox izmirs uz Linux?
Tātad, kā jau minēju, sistēma ir tīra, ātra un visādi citādi patīkama. Vienīgā problēma ar Debian, ko atzīst daudzi tā lietotāji ir tāda, ka stable zarā pakotnēm ir ļoti vecas versijas, piemēram, Debian Etch, kurš iznāca š.g. 8. aprīlī ir Gnome 2.14, OpenOffice.org 2.0.4, kas ir nedaudz skumji, jo citos distributīvos ir pieejamas Gnome 2.18 un OpenOffice.org 2.2 versijas. Protams, ir variants izmantot experimental zaru, tomēr nav garantijas, ka kādā brīdī kaut kas nenoies greizi. Debian labā slavas pamatā ir tieši tā stabilitāte, ar to arī, iespējams, izskaidrojams lēnais attīstības ceļš – nekas netiek iekļauts stable zarā, pirms nav kārtīgi pārbaudīts. Kā sak’, septiņreiz nomēri un tikai tad griez.
Bet patiesībā stāsts nav par Debian stabilitāti, bet gan par to, ka esmu vismaz nedaudz sapratis Debian izstrādātāju un ilggadējo
lietotāju škrobi uz Ubuntu. Viņi sūri un grūti strādājot ir izveidojuši spēcīgu Linux distributīvu, tomēr savas lēnās attīstības dēļ tas nekad tā arī īpaši nav nokļuvis prožektoru gaismā, vismaz plašākās aprindās nē. Un tad nez no kurienes uzrodas Dienvidāfrikas knariņš, kuram kabatas nauda spiež tik pamatīgi, ka viņš to izkaisa kosmosā, bet pēc tam izdomā, ka šāda kaisīšana ir baigā lieta un paņem Debian par pamatu jaunam distributīvam, kuru nosauc par Ubuntu. Šis jaunais distributīvs kļūst tik populārs, ka daudzas tajā atrodamās lietas, kā piemēram, ērtā pakotņu pārvaldības sistēma, tiek uzskatītas par Ubuntu izgudrojumu. Vai, piemēram, Ubuntu Feisty ieviesto jaunumu – ātrākā spoguļservera atrašanu, nezinot to, ka Debian jau gadiem ir pieejama komanda ‘apt-spy’, kura dara tieši to pašu, vienīgais tas, ka līdz šim tai nebija (cik man zināms) pievilcīgas grafiskās saskarnes.
Kad pirms diviem gadiem kādā Spānijas pilsētā namatēvam uzdevu jautājumu, kādu Linux viņš lieto (ar vienu aci manīju, ka viņam ir Linux), atbilde sekoja šāda:
Debian, pure Debian, not some shitty Ubuntu!
Toreiz par šādu atbildi tik nosmīkņāju un teicu, ka tieši pirms došanās ceļojumā, spēlējos ar shitty one, un ka man tas patika. Tagad laikam saprotu, ko viņš ar to domāja.
Lai nu kā, manuprāt, pat visreliģiozākie Debian piekritēji sirds dziļumos priecājas, ka Ubuntu ir tik populārs, jo neapšaubāmi no tā tiek atzinība arī pašam Debian. Šis stāsts varētu būt no sērijas: lai saprastu, kur atrodamies šobrīd un kur vēlamies doties, dažreiz ir vērts nedaudz piestāt un atskatīties, no kurienes esam nākuši.
PS. Interesanta lasāmviela ir atrodama Ian Murdock (Debian dibinātāja) blogā. Ubuntu pirmsākumos no turienes viņš visai skaļi kritizēja to, ka Ubuntu dodas tikpat nepareizā ceļā šķeļot savietojamību ar Debian, kā praktiski visi RPM bāzētie distributīvi, kur katrai programmai jāveido sava binārā pakotne priekš katra distributīva.
Lasīšanu var sākt ar šiem diviem rakstiem:
ierakstiem
18/05/2007 22:52
interesants teksts, nekad nebiju par šitādām lietām neko lasījis
19/05/2007 2:33
Taa arii nesapratu, par ko iisti ir staasts? Ar to attiistiibu ir pavisam nosaciiti. Pats lietoju Debian Lenny (starp citu – rakstaa tas nebija mineets – Debian ir triis atzari – stable, testing, unstable) ar Gnome 2.14. Esmu lietojis Ubuntu Edgy Eft ar Gnome 2.16 un jaasaka, ka uz manas Debian sisteemas Gnome ir krietni stabilaaka un nekaadus gljukus netaisa, ko nevar teikt par Ubuntu, kur ar Gnome 2.16 gadiijaas visaadas diivainas lietas. Ja grib jaunaas pakas, tad taas var dabuut no Debian Unstable – es, piemeeram izmantoju 2.6.20 kerneli, lai gan normaali testing rullee ar 2.6.18. Arii Gnome 2.18 ir pieejama unstable repozitorijos, bet man pagaidaam nav veelmes to likt – gljuki man nav vajadziigi.
Un veel – taas ir mulkjiibas ka Debian ir baigi sarezgjiitais, bet Ubuntu ir baigu njuubiem draudziigais. Starpiiba nav nemaz tik liela. Es pats uzskatu sevi par iesaaceeju, bet ar Debian kaut kaa nebuut galaa tieku veiksmiigi. Ja kaads ir meegjinaajis tikai Ubuntu es ieteiktu pameegjinaat Debian.
19/05/2007 3:55
Jā, paldies Plato par pieminēšanu, Debian ir 3 galvenie atzari un kā ceturto nosacīti var minēt experimental, kurš gan laikam paredzēts tikai izstrādātājiem. Man, kā cilvēkam, kurš ir cītīgi sekojis Ubuntu attīstībai, par pārsteigumu jāsecina, ka tiešām Debian Gnome 2.14 versija, lai arī pēc cipariem ir vecāka, tomēr ne ar ko sliktāka tā nav, vismaz cik paspēju iemēģināt savām ierastajām ikdienas nodarbēm. Pieļauju, ka viena no galvenajām atšķirībām starp Ubuntu un Debian jūtama uz portatīvā datora, kur Ubuntu ‘bleeding edge’ (pašas jaunākās) programmatūras izmantošana dod lielāku ieguvumu funkcionalitātē, nekā zaudējumu stabilitātē.
19/05/2007 19:34
Tas tiesa – buutiskas atshkjiriibas starp Gnome 2.14 uz Debian un Gnome 2.16 uz Edgy Eft nav, ja neskaita dazas ikonas u.c., siikumus. Iisti nesaprotu, ko tu domaa ar ieguvumiem funkcionalitaatee uz laptopa. Man uz laptopa iet viss tas pats, kas gaaja uz Ubuntu – suspend, hibernate, visi laptop taustinju utt.
19/05/2007 20:41
Piemēram, Feisty ‘out of the box’ WPA strādā un ieviests ‘roaming’ režīms, vismaz bezvadu tīkla karšu atbalsts Feisty ir labāks nekā tas bija pirms tam. Debian neesmu mēģinājis.
Savukārt, Ubuntu sākumā nevar spēlēt video failus un atskaņot mp3 (tie tiek uzstādīti pie pirmās lietošanas – gstreamer), Debian tas jau ir uzreiz – kā tur ir ar ‘legal issues’?
20/05/2007 2:08
Par bezvadu tiiklu neko nevaru pateikt – neesmu meegjinaajis. Zinu tikai tik daudz, ka Debian forumos iipashi par to neviens nav suudzeejies. Kas attiecs uz mp3 ieksh Debian, tad taa nav tiesa. Oficiaalajos Debian reopzitorijos ir tikai free pakas – nekaadu kodeku utt., galu galaa tas tachu ir GNU. Lai dabuutu kodekus, operu utt. ir jaapievieno repozitoriji un tas viss jaaliek virsuu. Citiem vaardiem – gluzi taapat kaa Ubuntu Edgy. Shajaa zinjaa Feisty neapshaubaami ir eeertaaks. Tomeer nav arii liela probleema to visu salikt uz Debian. Katraa zinjaa es kaut kaa prefereeju Debian, par spiiti tam, ka konfigraacija prasa vairaak puulju. Savukaart tikliidz konfiguraacija ir pabeigta es tieku pie ziperiigas, stabilas un ekonomiskas sisteemas.
20/05/2007 8:10
Tas arī ir par, ko runāju – es neko neuzstādīju – tik noklusēto Debian (vienīgi pēc tam pats ar roku pieliku non-free repozitorijus, bet nekādus kodekus neinstalēju), tāpēc arī nobrīnījos. Totem spēlē visu pēc kārtas. Kad būšu pie tās kastes, paskatīšos ‘dpkg -l’.
20/05/2007 12:12
Dīvaini. Es pēc Debian instalācjas liku virsū visus kodekus tāpēc nevaru spriest par to, ko vinš spēlē out of the box. Tavs gadījums ir extra strange, jo tā tam nudien nevajadzētu būt, ņemot vērā Debian piekopto pūrisma koncepciju attiecībā uz proprietāro softu.
20/05/2007 19:51
Lai dabūtu multimedia stuffu (w32codecs etc) apmeklējam Debian Multimedia
20/05/2007 19:55
Debiānim nav jāveic upgreidi reizi sešos mēnešos (ja vēlies saņemt cutting edge) , kā ari nav meta pakotnes kā ubuntu-desktop , kubuntu-desktop etc, tas nozīmē, ka var pilnibā izpausties dažādu grafisko darbavirsmu miksēšanā.
20/05/2007 22:13
Būs jāpaskatās, varbūt es kaut ko citu pamanījos uzlikt un tam atkarībās bija gstreamer… Jā, tieši par to arī domāju, ka lai nu kurš, bet Debian jau nu neiekļaus tādas lietas noklusētajā instalācijā…
20/05/2007 22:41
Tieshi tas man pie Debian patiik. Uzliec testing versiju (stable parasti izmanto serveriem u.c., kur vajadziiga ekstra stabilitaate) un ik pa laikam apgreido pakas. Nekaadu kardinaalu izmainju ik peec pusgada. Ja grib cutting edge un ir iemanjas tikt galaa ar gljukiem, tad liekam unstable un aiziet.
09/12/2007 23:39
Dēļ ļoti smagiem gļukiem Ubuntu 7.10 (konsoles) esmu pārgājis uz Debian Etch un ļoti ērts rij ļoti maz datora resursus visus mp3 supportus ar mierīgi var uzinstalēt (failu konvertēšanai) MP3 failus jau default atskaņo bez problēmām. Jā mokos ar web kameru bet to es arī nepiedabūju strādāt uz ubuntu :-D Un vecmodīgā instalācija uz zilā fona ir plus, jo tagad ubuntu 7.10 uzlikuši kautkādu superduper izšķirtspēju ka monis tik raustās. Un uz dullo instalēt sitēmu ar nav viegli.