Smalkā mīlas māksla
13/09/2006
Filmas par 18 – 19. gs. Angļu labu manieru skolām man parasti uzdzen šermuļus, vienkārši nenormālu pretīgumu un sašutumu par tā laika sabiedrisko iekārtu, kura šajā ziņā jau tika ieviesta vismaz viduslaikos, ja ne senāk. Konkrētajā gadījumā meitenes no bērna kājas tika skolotas, audzinātas (tikpat labi to varētu saukt par dresēšanu), apmācītas visādām smalkām lietām, kā, piemēram, baletu, liekot viņām savā starpā sacensties, kura tad būs galvenā balerīna ilgi gatavotajā uzvedumā. Tas, protams, ir ārkārtīgi liels pagodinājums centīgākajai un skaistākajai no audzēknēm – kļūt par uzveduma naglu, tomēr neviena no viņām nenojauš, ka līdz ar šo godu līdzi nāk bonuss – tu kļūsti par vietējā prinča jauno princesīti. Lieki piebilst, ka princis ir jau salīdzinoši pavecs kraķis ar slimu prātu (sick fuckhead, ja drīkst izteikties). Tad jau mūsdienu amorālā sabiedrība ar bordeļiem un pērkamajām sievietēm ir gājusi daudz tālāk pa attīstības ceļu, kaut arī toreiz jau arī šādi nami bija, bet vismaz monarhu patvaļa un nesodīta rīcība, manuprāt, ir samazinājusies.
Lai nu kā, filma kā tāda, protams, ka bija laba, parādot tā laika dzīvi visā tās krāšņumā un izraisot šādu sašutumu, jo kā zināms, tad izdevušies mākslas darbi ir tie, par kuriem ir vai nu pozitīvas vai negatīvas atsauksmes, neviens nerunā jau tikai par tiem sliktajiem, tiem, kuri tā arī nespēj uzrunāt skatītāju.
Ar to arī tika noslēgts Baltijas Pērles maratons un šobrīd ir iestājusies dažu dienu pauze līdz Arsenālam.
ierakstiem