In this twentieth century, to stop rushing around, to sit quietly on the grass, to switch off the world and come back to the earth, to allow the eye to see a willow, a bush, a cloud, a leaf, is “an unforgettable experience”…

Frederick Franck

Nu jau kādu laiku mājās regulāri taisām pesto mērcīti, ko var pievienot klāt dažādiem ēdieniem kā piedevu vai vienkārši uzsmērēt uz rupjmaizes. Šoreiz taisot nolēmu sabildēt un patrenēties ēdienu fotografēšanā. Ēdienu fotografēšana ir klusās dabas paveids un, kā nesen noskaidroju, pasaulē ir daudz tādu fotogrāfu, kas nodarbojas tikai ar ēdienu fotografēšanu. Uzmeklēju arī mājaslapas, kurās var apskatīt ēdienu fotogrāfijas, piemēram, Still Life With…

Vispār šis fotogrāfijas žanrs mani saista, jo apvieno divas man tuvas lietas – ēdienu gatavošanu un fotogrāfiju. Dažkārt brīvdienās es visu dienu varu nodzīvot pa virtuvi kaut ko taisot (un pēc tam arī apēdot). Kāpēc gan to nevarētu papildināt arī ar fotografēšanu? Vēlams pirms apēšanas :)

Look at me. What do you wanna do? You got a bullshit answer for everybody. But I ask you a very simple question and you can’t give me a straight answer. Because you don’t know.

/Good Will Hunting/

..pirmos 25 dzīves gadus mēs pavadām mācoties, tad aptuveni 40 strādājot un pensijai atliek apmēram 15 gadi. Es nolēmu no pēdējiem piecpadsmit gadiem noņemt piecus un izkaisīt tos pa vidu darba gadiem..

Tā TED konferencē stāsta Stefans Sagmeisters, dizaineris no Ņujorkas. Šāds princips pats par sevi mani ļoti saista un vilina. Tāds sava veida gap year, tikai ar nedaudz nopietnāku pieeju. Stefans saka, ka šī gada laikā viņš “reģenerējas” un “uzlādējas” visiem nākamajiem septiņiem gadiem un ka viņa radošajai izaugsmei šāda pauze nāk tikai par labu.

Bet tā vis nav, ka Stefans visu šo gadu nedara itin neko. Pirmajā reizē tā arī bijis, tikai drīz sapratis, ka tā nevar, ka bez noteikta plāna viņš pārāk viegli nododas dažādām sīkām nodarbēm un rezultātā neko neizdara. Tāpēc tika sastādīts nedēļas plāns, kas sastāvēja no lietām, kas Stefanam interesēja. Šis moments man šķiet ir ļoti svarīgs, tas ir tāpat kā dodoties ceļojumā – kaut vai uz dažām nedēļām. Ir jābūt vismaz aptuvenam rīcības plānam, citādi, atbraucot mājās, tā arī nevarēsi saprast, kur biji un ko redzēji, nebūs gandarījuma.

Papildu iedvesmu šādai pieejai guvu, kad Stefans pieminēja citus man jau zināmu cilvēkus, kuri arī ik pa laikam ņem garākus atpūtas periodus, piemēram, pasaules labākā restorāna elBulli šefs. Restorāns gadā strādā 7 mēnešus, atlikušos piecus šefs ar pārējiem pavāriem eksperimentē ēdienu pagatavošanā. “Vakariņas elBulli” jau vairākus gadus ir ierakstītas manā “lietas, kuras jāizdara vismaz reizi mūžā” sarakstā (kaut kas līdzīgs Sigņa 101 lietai, tikai daudz nekonkrētākā veidolā, bez noteikta “derīguma” termiņa). Tas gan nav nemaz tik vienkārši kā izklausās – restorāns vienā sezonā var pabarot ~8000 cilvēkus, bet vidēji gadā saņem 2.2 miljonus pieteikumu!

Iesaku noskatīties Stefana runu un iedvesmoties:

Audio formātā “izlasīju” Deila Karnegī grāmatu “Kā iegūt draugus un ietekmēt cilvēkus” (Dale Carnegie – How to Win Friends and Influence People).  Autors raksta par to kā komunicēt ar cilvēkiem, lai rezultāts būtu izdevīgs abām pusēm (win-win). Grāmatā lasītājs tiek iepazīstināts ar tādiem savstarpējās saziņas pamatprincipiem kā:

• nekritizē citus
• centies izvairīties no strīdiem, jo tajos neviens nav uzvarētājs
• novērtē citus (un atklāti to viņiem pasaki)
• ieklausies ko citi saka
• izrādi patiesu interesi par citiem

It kā jau šādas lietas ir pašas par sevi saprotamas un pat vispārzināmas, tomēr nezkāpēc ikdienā mēs par to aizmirstam. Piemēram, kad vēl sabiedriskajā transportā bija konduktori – visa rīta cēlienu daudz labāku varēja padarīt viena laipna konduktora smaids (tā dažkārt gadījās :)

Grāmatu saistošu padara stils kādā tā uzrakstīta. Visi ieteikumi tiek izklāstīti reālu autora pieredzētu vai dzirdētu stāstu veidā. Šādā veidā uzrakstītas grāmatas ir daudz interesantākas par sausas teorijas paušanu. Stāstos mēs paši varam iejusties kādā no varoņu lomām un jau lasīšanas laikā dzīvot tiem līdzi. Pēc personīgās pieredzes varu teikt ka šādu grāmatu saturu iegaumēju un atceros daudz labāk. Un ja jau atceros, tad ir lielāka iespēja, ka to reiz pielietošu savā dzīvē.

Kā jau pēc virsraksta var noprast, esmu jau izmēģinājis grāmatā lasītos paņēmienus savā ikdienas dzīvē un varu teikt, ka pirmais apzinātais eksperiments ir izrādījies ļoti veiksmīgs. Par to arī pastāstīšu.

Jau kopš ievākšanās pašreizējā dzīvoklī, kā interneta un kabeļtelevīzijas piegādātāju izmantoju Livas. Vispār esmu apmierināts. Viens vads. Fiksēto telefonu nevajag un toreiz internets + televīzija bija tikai dažiem piegādātājiem.

Livas ir izdevīgs rēķinu maksāšanas piedāvājums – maksā par 6 mēnešiem, septīto izmanto bez maksas. Ērti. Jau no paša sākuma tā maksāju. Interesanti arī tas, ka šādi samaksājot pusgadu uz priekšu, nekādu rēķinu (pat informatīvu) no Livas nepienāk. It kā jau pareizi, ko tur lieki spamot. Parasti, kad termiņš tuvojas beigām, atkal samaksāju uz priekšu un miers. Tā arī izdarīju marta beigās, samaksājot par periodu maijs – oktobris + novembris (bez maksas). Lieki piebilst ka mani pārsteidza oktobra sākumā saņemtais rēķins par oktobri. Tajā apmaksājamā summa bija pat nedaudz lielāka par parasto mēneša maksu, kaut arī rakstīts, ka daži lati ir iemaksāti avansā. No rēķina neko nesapratu un pirmajā brīdī biju gatavs dusmīgi zvanīt viņiem un lamatāsies kas par lietu. Tomēr nolēmu to lietu apdomāt un pamēģināt pielietot tikko iegūtās zināšanas kā panākt to ko es vēlos.

Domāts, darīts. Nolēmu, ka šādu sarunu nav prāta darbs veikt pa telefonu, tāpēc jādodas uz Livas galveno apkalpošanas centru un jārunā pa tiešo, telefons tomēr ierobežo komunikācijas iespējas. Kad ierados Livas apkalpošanas centrā, smaidīgi stāstīju operatorei, ka esmu apmierināts ar mūsu līdzšinējo sadarbību (un tā arī ir), ka jau no paša sākuma maksāju pusgadu uz priekšu un ka tā darīju arī martā, bet nezkāpēc par oktobri man pienācis šāds rēķins. Nevienā brīdī es neteicu, ka kaut kur būtu viņu vaina vai kas tamlīdzīgs. Jautāju vai viņa par man pastāstīt, kā šāds rēķins radies, vai varbūt es esmu kādā brīdī kļūdījies?

Operatore sāka pētīt manus maksājumus un pēc brītiņa secināja, ka sākot ar maiju man vajadzēja maksāt citu abonēšanas maksu, jo tika paaugstināta PVN likme kā rezultātā mēneša maksa paaugstinājās par 2Ls, loģiski, ka ar samaksāto summu visiem 6 mēnešiem vairs nepietika.

Sarunu turpināju ar smaidu sejā sakot, ka radusies nelāga situācija un jautājot kā mēs to varētu risināt? Jautāju vai ir tāda iespēja, ka es samaksāju radušos starpību un tomēr savu septīto mēnesi dabūju bez maksas.  Viņa paskatījās un teica…”vispār jau nē. Tā nauda sistēmā tika uzskatīta kā avanss, bet tā kā nepietika visiem 6 mēnešiem, tad šajā gadījumā uz Jums tas neattiecas un jāmaksā par oktobri kā norādīts rēķinā.”

Teicu, ka saprotu, bet vai tomēr nav citu variantu. Redzēju, ka viņa grib palīdzēt (kaut vai tāpēc, ka mūsu līdzšinējā saruna noritēja uz pozitīvas nots pretstatā blakus operatores strīdam ar klientu), teica, ka uzjautās kolēģiem. Es viņai par to pateicos un operatore aizgāja. Prom bija ilgi, kādas 10min, bet apakaļ atnāca smaidīga un teica, ka viņi nolēmuši nākt man pretī un piedāvāt citu variantu. Proti:

• man par oktobri (un arī novembri) nav jāpiemaksā NEKAS (t.i. varu izmantot pēc vecā tarifa)
• no decembra noslēdzu jaunu līgumu par jauno (paaugstināto) tarifu un ar ātrāku internetu jau no šodienas (viņiem vairs nav tāda ātruma piedāvājuma, kāds bija man)
• man kā klientam, kuram līgums ar Livas no decembra būs jau 2 gadus, pienākas 15% atlaide abonēšanas maksai. Viņa piedāvāja man uzrakstīt pieteikumu un rezultātā jaunā abonēšanas maksa ir ZEMĀKA nekā līdzšinējā.

Tas viss nepilnu 30 minūšu laikā. Ejot uz turieni mans mērķis bija pieticīgs – samaksāt tarifu starpību. Ieguvu daudz vairāk. Ko tas man maksāja? Neko. Es prom devos priecīgs par rezultātu, viņa bija priecīga,  ka varēja palīdzēt (win-win). Kā es to panācu? Ar smaidu uz lūpām, laipnību, viņas viedokļa uzklausīšanu un neiesaistīšanos strīdā.

Protams, var teikt ka tā ir apstākļu sakritība un ka “kasoties”, apelējot pie tā, ka viņi līguma noteiktajās laikā mani nav informējuši par jauno tarifu (kaut arī tā ir taisnība – nevienu brīdi es viņai par to nepārmetu), būtu kaut ko no viņiem izspiedis. Piemēram, sākotnēji uzstādīto mērķi. Tomēr diezvai es pēc tam būtu par to gandarīts. Šāda “kasīšanās” negatīvi ietemkē visu atlikušo dienu (gan manu, gan viņas).

Patīkamā ceļā sasniegts rezultāts ir daudz vērtīgāks. Un gandarījums ir neizsakāms!

To, ka mainot diafragmas atvērumu, mainās attēla asuma dziļums zina daudzi. Ar atvērtu diafragmu var iegūt skaisti izpludinātu fonu, kas netraucē galvenā objekta apskati, piemēram, šajā pērtiķa attēlā no Taizemes galerijas. Tas tā kā būtu skaidrs un par to sīkāk nerunāšu.

Mani interesē šī jautājuma optiskā puse – kāpēc diafragmas atvēruma izmērs ietekmē asuma dziļumu? Kādi optikas likumi stājas spēkā un kas patiesībā notiek?

Par asuma dziļumu, tā aprēķināšanu un ar to saistītām lietām esmu daudz lasījis, bet nezkāpēc jautājumu par to, kas tam liek mainīties, līdz šim nebiju pētījis. Nedaudz parokoties pa literatūru un tīmekli var atrast atbildi. Matemātiskais izskaidrojums ir samērā tehnisks, tāpēc to nepārstāstīšu, bet centīšos noformulēt vienkāršiem vārdiem:

Gaisma, kas nonāk uz gaismjūtīgā materiāla (filmiņa, matrica), “iet” caur diafragmas atvērumu. Objekts, kas ir fokusā, proicējas tieši uz matricas un attēlā ir ass. Objekts, kas nav fokusā, proicējas neass (tā “ass” attēls veidojas matricas priekšā vai aizmugurē). Piemēram, punkts, kas nav fokusā, proicējas jau kā neliels aplītis. Turklāt to, par cik lielu “aplīti” šis punkts pārvērtīsies nosaka diafragmas atvērums (un arī cik tālu tas atrodas no fokusa attāluma). Ja diafragmas atvērums ir lielāks, vairāk gaisma caur to ieplūst un līdz ar to staru kūlis vairāk izkliedējas (?) un attēlā objekts ir neasāks. Savukārt, aizverot diafragmu, atvērums caur kuru gaisma tiek iekšā ir mazāks un “tai vairs nav kur sprukt”, tā pirms nonākšanas uz matricas vai filmiņas tik ļoti neizkliedējas, bet nonāk koncentrētā veidā – attēls ir ass.

To “neaso aplīti”, kas veidojas sauc par Circle of Confusion (CoC, netulkošu). Ar tā palīdzību var aprēķināt attēla realatīvo asumu. Viss mūsu dzīvē ir relatīvs, arī attēlu asums :) Ja nopietni, tad CoC ir sava veida neasuma rādītājs attiecībā pret attēla izmēru. Piemēram, attēls, kurš izdrukāts 10x15cm izmērā uz aci izskatās ass, bet ja to pašu izdrukā uz 20x30cm, tad var izrādīties, ka var pamanīt neprecizitātes. Tas atkarīgs arī no mūsu acu izšķirtspējas un, protams, attāluma no kāda attēls tiek aplūkots. To pašu tikko pieminēto 20x30cm attēlu aplūkojot no vairāku metru attāluma, neasumu ļoti iespējams, ka vairs nemanīsim.

Lasāmvielas par šo tēmu netrūkst. Iesaku sākt ar šo rakstu “Depth of Field” un turpināt ar Wikipedia rakstiem. Ļoti laba e-grāmata par fokusa attālumu un asuma dziļuma rēķināšanu, kā arī par CoC ir The INs and OUTs of FOCUS (brīdinu, ka tā gan ir pilna ar formulām, bet ja ir interese izprast fotogrāfijas tehnisko pusi, tad tas ir tā vērts).

Bieži tīmeklī lasu garus tekstus – emuārus, ziņas, ceļojumu aprakstus, u.c. Lielais reklāmu apjoms, it īpaši animētu un neregulārs teksta izkārtojums apgrūtina lasīšanu. Lapa ņirb, novērš uzmanību un teksta izlasīšana prasa daudz vairāk laika.

arc90 laboratorija ir radījuši bookmarklet (kā viņi paši saka – tā ir grāmatzīme uz steroīdiem) ar nosaukumu Readability jeb salasāmība. Doma ļoti vienkārša – Readability aizvāc prom no mājaslapas visu lieko (pirmkārt, reklāmas) izņemot raksta tekstu, turklāt palielina to pa visu lapu, padarot lasīšanu ērtu. Uzstādīšana ir sekojoša: sākumā atver Readability mājaslapu un izvēlies kādu gribi redzēt savu tekstu (stils, izmērs, teksta attālums līdz malai) un ievelc Readability grāmatzīmi pārlūka grāmatzīmēs. Nākamreiz, kad sastopies ar grūti lasāmu tekstu kādā mājaslapā, uzspied uz Readability grāmatzīmes un lasi.

Grāmatzīme labi tiek galā ar lielu daļu līdz šim iemēģinātajām lapām, bet ne visām. Dažkārt netiek precīzi atpazīta “īstā” teksta sākumvieta, un, piemēram, raksts tiek parādīts bez pirmās rindkopas. Bet ņemot vērā, ka tā nav ne mājaslapa, ne atsevišķa programma, bet vienkārši Javascript funkcija, tad rezultāts ir pat ļoti labs.

Neliels piemērs uz Dienas mājaslapas:

Readability strādā arī uz iPhone. Tur gan nedaudz grūtāk to iedabūt pie grāmatzīmēm. Uz datora jāuztaisa grāmatzīme, jānokopē tās adrese (Javascript kods) un jāatsūta to sev uz e-pastu. Pēc tam jānokopē kods un jāaievieto Safari grāmatzīmē. Rezultāts:

Readability mājaslapā pieejama arī risinājuma video demonstrācija.